Prese mīl radīt devīzes un ievirzes – jau pasludināts, ka šā gada festivāls norisināsies ar pamatīgu Latīņamerikas akcentu. Šo tendenci uzkarsē arī festivāla atklāšanas filma – brazīliešu režisora Fernando Meirelesa „Aklums”/”Blindness”, kas jau paguvusi izpelnīties glorificējošas kritiķu atsauksmes. (Filmas režisors 2004.gadā ir bijis nominēts „Oskaram” par filmu „Dievu pilsēta”. 4 „Oskariem” bija nominēta arī nākamā režisora filma – Holivudā tapušais „Uzticīgais dārznieks”/”The Constant Gardener”. Savukārt „Aklums” tapis kā Brazīlijas, Japānas un Kanādas koprodukcija.)
Sak, ja viss turpmākais Kannu konkurss piedāvās tik augstas raudzes darbus kā futūriskais trilleris „Aklums”, ar ko trešdienas vakarā tika atklāts festivāls, amerikāņu aktiera Šona Penna vadītajai žūrijai būs, ko pasvīst. Filmas „Aklums” pamatā ir Nobela prēmijas laureāta Hosē Saramago 1995.gada romāns, kura darbība norisinās tuvā, protams, baisā nākotnē, kurā cilvēci apdraud īpašs akluma paveids. „Aklums” – spēja redzēt vien pienbaltu krāsu – izplatās kā lipīga sērga, aplipinot gan japāņu biznesmeni, gan situētu acu ārstu, gan augstas klases prostitūtu un bārmeni.
Vienīgā, kam lemts izvairīties no sērgas un redzēt baiso iznīcības ainavu, kas slēpta citu acīm, ir acu ārsta sieva, ko filmā atveido Holivudas aktrise Džuliana Mūra, viņas vīra lomā – Marks Rufalo, savukārt bārmeni spēlē viens no populārākajiem Latīņamerikas aktieriem – Gaels Garsija Bernāls („Sliktā audzināšana”, „Un tavu māti arī” u.c.)
Sirreāli biedējoša tēlainība, virtuozs attēls un pamatīga spriedze – tādas ir „Akluma” raksturiezīmes. Kritika filmu slavē par prasmi apvienot blīvu jēgu un urdošus jautājumus (urbānās kopeksitences jēga/bezjēga, patērējošās sabiedrības kaislības un vērtības u.c.) ar virtuozu radītu spriedzi, kas mūsdienu pasaulē visdrīzāk nozīmē arī labu filmas komercpotenciālu.