-70.gadu mijā, vispirms uz teātra skatuves Ņujorkā, pēcāk ienākot kino kopā ar to spilgto paaudzi, kuru veido Roberts de Niro, Roberts Redfords, Džeks Nikolsons un daudzi citi. Filma, kas dēvējama par Pačīno kino karjeras pirmsākumiem, "Panika adatu parkā"/ "The Panic in Needle Park" (1971) tika rādīta pērnā gada Arsenālā. Toties Maikla Korleones loma leģendārajā mafijas sāgā "Krusttēvs" (1972), kas līdz tam plašai publikai nepazīstamo Pačīno padarīja par pazīstamu vārdu un uzlika uz sliedēm talantīgā, jaunā itāļu cilmes aktiera karjeru, daudziem būs zināma no galvas. Viss pārējais - Pačīno lomas teju piecos desmitos filmu -, tā teikt, jau ir spoža XX gs. kinovēsture.
Als Pačīno atļāvies nospēlēt mafijas karos iesaistīta kazino un hoteļa īpašnieka lomu filmā "Oušena velna ducis". Jāpiezīmē, ka gangstervide un krimināldrāmu žanrs ir viens no būtiskākajiem paša Pačīno karjerā - lomas filmās "Serpiko"/ "Serpico" (1973), "Seja ar rētu"/ "Scarface" (1983), "Karlito ceļš"/ "Carlito's Way" (1993) un daudzas citas gan prasīja citu dramatisko atvēzienu un arī citu skarbuma pakāpi. Svaigais Oušena velna ducis atļaujas liegi ironizēt par XX gs. otrās puses gangsterdrāmu klasiku. Kaut formāli arī šajā filmā kaislības risinās starp veiklu un ne īpaši godīgu darboņu klaniem, filma i negrasās pretendēt uz krimināldrāmas smagumu. Tāds ņiprs vasaras pekstiņš, kurā par sevi mums ļauj priecāties virkne populārāko Holivudas aktieru un arī vecmeistars ar pamatīgu gangsterfilmu pieredzi - Als Pačīno.
Vai esat pirmo divu Oušena filmu cienītājs?
A.P. Esmu redzējis "seriāla" pirmo daļu, otro gan ne. Taču solos - savu kļūdu vēl izlabošu.
Kāpēc šīs filmas ir izrādījušās tik sekmīgas un publikai pievilcīgas? Jūsu versija…
A.P. Tie ir labi stāsti ar raiti veidotiem scenārijiem, kuri turklāt ir atzīstami nospēlēti. Var just, ka gan puiši, gan režisors Stīvens Soderbergs ir strādājuši ar aizrautību un prieku. Tas inficē - arī tos, kas zālē.
Vai arī filma "Oušena velna ducis" ir labs stāsts? Filmu turpinājumiem mēdz piemesties dažnedažādas kaites - sagurums, atkārtošanās, ideju izsīkums…
A.P. Tas arī ir vienīgais iemesls, kālab es parakstījos uz šo projektu, - scenārijs bija ļoti labs. Protams, tas nepiedāvā īpašas atklāsmes vai satricinošus pārsteigumus, taču, apzinoties, ka tā ir tikai franšīze - kārtējais turpinājums, manuprāt, tas atbilda visiem labas izklaides filmas kvalitātes kritērijiem.
Turklāt ir saglabāts iepriekšējo Oušena filmu šarms un intonācija. Vārdu sakot, Oušens joprojām spēj sagādāt prieku.
Kā jūs raksturotu savu varoni - kazino un viesnīcas īpašnieku Villiju Benku?
A.P. Viņš ir puisis, kurš mīl pārspīlēt un sirgst ar lielummāniju. Viņa gigantiskais, ambiciozais projekts - šis superhotelis ar superkazino "The Bank" - ir viņu tik ļoti aizrāvis un apstulbinājis, ka laupījis adekvātu realitātes uztveri. Šī mērķa vārdā viņš ir atbrīvojies no partnera (tas arī kļūst par "Oušena velna duča" ņiprās atriebes iemeslu - red.), šī mērķa vārdā tiek upurēts pilnīgi viss… Mani šajā lomā aizrāva iespēja notēlot cilvēku ar klapēm uz acīm - cilvēku, kas redz tikai noteiktu realitātes fragmentu.
Villijs - jūsu varonis - jau ir izveidojis vairākus hoteļus, un katrs nākamais kļūst arvien iespaidīgāks par iepriekšējo…
A.P. Faktiski tas ir stāsts par destrukciju, par to, cik tālu viens cilvēks var iet, lai sagrautu pats sevi. Varbūt viņš pat nojauš, cik velnišķīgu spēli ir sācis, un ne jau tikai ar šarmantajiem Oušena bandas puišiem, kas nu metas Villiju sodīt un pārmācīt, bet gan pats ar sevi. Ir ļaudis, kurus reibina riņķadancis pašiem ar savām kaislībām, kas galu galā viņus pazudina. Lielākajā daļā gadījumu šie cilvēki nojauš savu galu. Veidojot Villija tēlu, mēs ar režisoru daudz runājām par cilvēkiem, kas savās izpausmēs mēdz būt pat komiski, kaut to rokās ir milzu vara. Tas jau arī mani interesēja Villijā - vara un vājums.
Jums šķiet, ka Villijs pārzina kazino un viesnīcu pasauli tikpat labi kā Džordža Klūnija - Oušena - vadītie puiši?
A.P. Jā, viņš gan to pazīst, gan ir padarījis par savu vienīgo realitāti. Taču nez kādā dīvainā, perversā veidā viņu vilina pārspīlējums, pārsātinājums. Viņš ir aizrāvies ar paša statusu - būt bosam. Esmu saticis Villijam līdzīgus puišus. Esmu runājies ar cilvēku, kura pakļautībā ir 42 000 darbinieku, un esmu bijis šokēts - šis cilvēks atbildēja uz maniem jautājumiem, pirms es vēl biju paspējis viņam tos uzdot.
Līdzīgi mēģināju veidot arī savu Villiju - viņš vienmēr grib būt galvas tiesu pārāks un tomēr pamanās padarīt sevi smieklīgu. Turklāt viņš neapturami tuvojas savam pirmajam nervu sabrukumam, ko viņam ar vērienu nodrošina Oušena puiši.
Kas tā par apmātību ar piecu zvaigžņu dimantu balvu - "Five Star Diamond", ko tā pūlas iegūt jūsu varonis?
A.P. Tas ir viņa - ambiciozā viesnīcas īpašnieka "Oskars". Ziniet, ir cilvēki, kuri ir apmāti ar domu tikt pie Oskara, un ir tādi, kas šo balvu augstu nevērtē. Kaut, manuprāt, balvas un centieni tās iegūt daudziem kļūst par tādu kā reālās dzīves un reālo vērtību aizstājēju - mānīgu viltus mērķi, kura vārdā tiek upurētas attiecības ar cilvēkiem. Manam Villijam par tādu dzīves apmātību ir kļuvusi doma iegūt savam hotelim šo Dimantu balvu.
Pastāstiet par pašu hoteli - The Bank…
A.P. Savā ziņā tā ir mazliet pārspīlēta ambiciozā Lasvegasas hoteļa "The Bellagio" versija. Filmā faktiski ir izmantota reālā hoteļa vide - man jāsaka, tā ir brīnišķīga. Esmu šī hoteļa cienītājs. Jā, tā ir pārspīlējumiem dāsnā Lasvegasa, bet nenoliedzami šai vietai piemīt īpaša enerģija.
Villiju iespēja būt par tik jaukas vietas īpašnieku mudināt mudina izmantot tās dāvātās priekšrocības - izbaudīt labi ģērbtu ļautiņu uzmanību, kuri novērtē tavu varu un naudu. Manam Villijam šāda uzmanība patīk.
Kā sastrādājāties ar režisoru Stīvenu Soderbergu?
A.P. Viņš ir izcils. Protams, es to zināju, jo esmu redzējis lielu daļu Soderberga filmu. Viņam piemīt rets talants - vieglums. Viņš prot radīt nepiespiestu noskaņu un epizodes veidot apbrīnojami dzīvas un nesamocītas. Turklāt viņam rūp aktiera komforts, kas nenoliedzami atbrīvo un palīdz darbā. Līdz šim ar Soderbergu nebiju strādājis, taču varu teikt - tā bija brīnišķīga pieredze.
Kas Villijam ir šī jaukā būtne, vārdā Abigaila, ko filmā tēlo Elena Bārkina? Draudzene, pielūdzēja, uzticamā cīņu biedrene?
A.P. Visdrīzāk viņa ir pielūdzēja. Nenoliedzami Villijam piemīt dažādi dotumi un sava veida harisma. Katram, kas karjerā ticis tik tālu kā viņš, tie piemīt. Kaut šāda tipa cilvēkiem pat harisma mēdz būt karjeras orientēta - viņi visu pakļauj saviem biznesa mērķiem. Nedomāju, ka Villiju Abigaila interesētu kā sieviete. Taču viņa izskatās labi, lieliski dara savu darbu - vada šo sapņu hoteli un kazino. Un nekas cits Villiju dzīvē arī neinteresē kā viņa bizness
Vai Oušena bandu varonis Villijs uztver kā reālu biedu un draudu savam biznesam un sapņiem?
A.P. Nedomāju gan. Viņš jūtas neievainojams, kaut nojauš, ka Oušena kompānija liks par sevi manīt. Galu galā Villijs ir apvainojis, no biznesa izstūmis vienu no viņu klana. Taču viņš apzinās savu varu, savu bagātību, savu aizsargātību. Tas taču ir tik cilvēciski - novērtēt savus ienaidniekus par zemu. Šā iemesla dēļ Villijs zaudē visu.
Kā iejutāties jau nobriedušajā Oušena kolektīvā - filmā esat jaunpienācējs?
A.P. Ja satiecies ar cilvēkiem, kuri strādā tik profesionāli un azartiski, ja šie cilvēki grib strādāt kopā ar tevi - tas padara tevi atbrīvotu un ļauj justies komfortabli. Es, protams, pazinu vairākus no Oušena bandas "biedriem" arī pirms tam - Bredu Pitu, Metu, kurš ir lielisks puisis. Mazliet Donu Čīdlu, Eliots Gulds ir mans draugs - viņš ir mans kāršu spēļu partneris.
Vai savu varoni uztverat kā filmas ļauno spēku?
A.P. Nē, nē. Darbi, ko viņš dara, nav labi, taču Villiju uz to mudina viņa ambiciozie mērķi - tikt pie izcila hoteļa un kazino, tikt pie atzinības un viesnīcu biznesa augstākās balva… Spēlējot šādus raksturus, nedrīkst zaudēt balansu, aizmirst, ka katram - pat filmas ļaundarim - ir savas vājības un cilvēciski saprotamas izpausmes. Es te nerunāju par humānismu, šī jau nav tāda veida filma, kur jāmeklē garīgās virsvērtības, bet gan par varoņa jūtīgumu un ievainojamību, kas piemīt pat Villijam, kam filmā izkritusi "sliktā" loma.