Ja filmā Atceries mani nebūtu Roberta Petinsona, jā, jā, tīņu un dāmu dievinātās vampīrfilmiņas Krēsla fatālā un izspūrušā cēlā vampīra, kļūt par plašas publikas uzmanības objektu tai būtu krietni sarežģītāk. Kālab? Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Atceries mani nav vis pasaciņa par "mīlestību un smuku vampīru", bet gan nopietns piedāvājums, mūsdienu drāma, kuras varoņi nes sevī traģēdiju atblāzmas un dzīvo tikai šķietami līdzsvarotā, drošā un pasargātā pasaulē. Ne velti filmas veidotāji par šīs Ņujorkā tapušās filmas fināla punktu izvēlējušies 2001. gada 11. septembri. Tas neatgriezeniski ietekmē gan pasaules vēsturi, gan filmas Atceries mani varoņu likteņus.
Draudīgā pilsēta
Filmas darbība gan sākas krietni senāk - 80. gados ar traģisku, bezjēdzīgu slepkavību Bruklinas metro, kurā bojā iet jauna sieviete - savas mazās meitiņas acu priekšā. Meitenītes tēvs ir policists (oskarotais Kriss Kūpers), kurš drīz vien ierodas notikuma vietā. Meitene, vārdā Elija, jau pieaugusi, kļūs par vienu no filmas galvenajām varonēm (pieaugušās Elijas lomā vērtīgs atklājums - lieliskā Emīlija de Reivina). Otru filmas galveno varoni jau piesauktā Roberta Petinsona atveidojumā ieraugām jau pieaugušu - Elijas studiju biedrs Tailers, kurš īpašu vērību meitenei sāk pievērst pēc saķeršanās ar policiju un uzzinot, ka viņu "aizvainojušajam" policistam ir meita - viņa studiju biedrene. Kaut tuvāko iepazīšanos ar Eliju virza nekonkrēti atriebes plāni, teiksim, izmantojot meitu, nodarīt pāri policistam, abu jauniešu attiecības ievirzās pilnīgi citā gultnē. Gan Tailers, gan Elija nes sevī kādu iekšēju, sāpīgu drāmu: Taileram tā ir ģimenes šķiršanās pēc brāļa pašnāvības, kas gan filmā netiek retrospektīvi atspoguļota, Elijai - mātes zaudējums Bruklinas metro, ar ko tad arī sākas filma Atceries mani. Ar šo epizodi autori piesaka filmas galveno tēmu - apdraudētība šķietami drošā pilsētā - un arī tās varoņu emocionālo trauslumu, aizlauztību un agresīvu protesta garu Tailera gadījumā.
Tuvība kā patvērums
No filmas Atceries mani nevajag gaidīt kādus galvu reibinošus sižeta pavērsienus, tā vietā ir grodi savērpts cilvēcisko attiecību audums. Gan jutekliskuma un mīļuma pilnā Elijas un Tailera tuvība, gan nekomunikabilitāte, kādā šie varoņi dzīvo attiecībās ar saviem vecākiem. Tailera ģimenes situācijas raksturojumā ļoti būtiska ir Pīrsa Brosnana spēlētā Tailera tēva loma. Viņš, protams, kā vienmēr, ir elegants kā flīģelis, taču šoreiz Brosnana "filmas zīme" ir nevis švītīgs dekoratīvisms, bet varoņa - bagāta Ņujorkas jurista ar ofisu Dvīņu torņos - precīzs raksturojums.
Tailera un tēva attiecības ir sarežģītas, konvulsīvas. Labākas, taču arī atsvešinātas ir viņa un jau otrreiz precētās mātes (zviedru aktrise Lēna Olina) attiecības, kaut vienīgā dzīvā emocionālā saite Taileru saista ar pusmāsu.
Atceries mani ir nostrādāta filma - ar labi, blīvi uzrakstītiem varoņu raksturiem, precīzu vides iezīmējumu, turklāt tās "pārdošanas punkts" - "romantiska jauniešu drāma ar Petinsonu" - ir ierakstīts konkrēta laikmeta un konkrētas vides kontekstā (tā teikt, bez pārlaicīgiem vampīriem). Pasaulē, kurā iespējamas slepkavības metro un Dvīņu torņu sagrāve, ir pārāk daudz neskaidrību, draudu, ciešanu un vientulības pat tuvāko vidū ģimenē, lai nenovērtēto to trauslo un gaisīgo brīnumu - mīlestību, kas negaidīti kļūst par Tailera un Elijas kopīgo patvērumu. Šķiet, banāli mūžīga atziņa, kaut filmā Atceries mani tā pasniegta ar patiesām emocijām un precīzām vides un laika detaļām. Filmai noteikti piemīt arī mūsdienu Ņujorkas sajūtas, kuras pieredzējušais režisors Alens Kolters ir ekspluatējis arī citā stilā (viņš ir piedalījies seriāla Sekss un lielpilsēta, kā arī lēruma citu TV projektu veidošanā; Atceries mani ir viņa teju pirmā lielajam ekrānam veidotā filma).