Ja rīkotu aptauju par neaizmirstamāko virsotņu iekarošanu kinomākslā, līderpozīcijā visdrīzāk nonāktu Toma Krūza drosmes akts 2011. gada filmā Neiespējamā misija 4 – virtuozais rāpojums pa pasaulē augstākā debesskrāpja vertikāli Dubaijā.Kinovēsturē iesvaidītajiem lieki būs atgādināt Alfreda Hičkoka šedevru Vertigo (1958) – filmu, kuras spriedze ir būvēta, lielā mērā izmantojot galvenā varoņa – izbijuša policista Skotija – bailes no augstuma. Proti, viņa vainas kompleksu, nespējot izglābt savu pie jumta kores iekrampējušos kolēģi no nāves... Kāds tam visam sakars ar Holivudas jaunumu Cilvēks uz dzegas? Visai nosacīts, kaut fakts, ka filmas galvenais varonis arīdzan ir izbijis policists (Sems Vortingtons), kritiķa fantāzijai jau liek slimīgi rosīties.
Šim ekspolicistam, vārdā Niks, gan nepiemīt bailes no augstuma. Tieši otrādi – viņa plāns izkāpt uz Ņujorkas centrā esošā Rūzvelta hoteļa, šķiet, 21. stāva dzegas ir izsvērts un pārdomāts. Turklāt, lai to izdarītu, Nikam bija jāizmūk no cietuma, kur viņam jāizcieš 25 gadus ilgs cietumsods par dimanta zādzību. Plāna pirmā daļa tiek īstenota godam: bēru ceremonija, uz kuru Niks apsardzes pavadībā ir izlaists, noslēdzas ar grandiozu bēgšanu un klasiskiem jokiem – braucošu vilcienu, kas aizkavē vajātājus, un mašīnu kūleņiem. Visu šo epizodi – kas notika pirms tam – Niks atsauks atmiņā, stāvot uz hoteļa dzegas – par iepriecinājumu sajūsminātajiem ziņkārīgo pūļiem. Tur, lejā, cilvēki gaida un tīksminās, policija nodrošina kārtību, žurnālisti steidz ziņot par sensāciju tiešraidē/tiešsaistē. Žurnālistu brālību filmā pārstāv aktrises Kiras Sedžvikas varone, kura paralēli emocionālajām reportāžām slēdz derības ar operatoru, cik ātri objekts nolēks no dzegas.
Savukārt 21. stāvā rosās policija, izpildot potenciālā pašnāvnieka kategorisko prasību – atgādāt viņam policijas psiholoģi Lidiju (Elizabete Benksa), kura pirms kāda laika ir ieguvusi sliktu slavu, nespējot atrunāt no pašnāvības citu policistu, kurš suicīdam bija izvēlējies citu populāru Ņujorkas objektu – Bruklinas tiltu. Tātad Niks ir parūpējis par dažādu elementu klātbūtni, lai cilvēkam uz dzegas tiktu pievērsta maksimāla mediju uzmanība, jo... viņam vienkārši ir jānovērš uzmanība no tā, kas notiek otrā ielas pusē. Tur viņa brālis Džojs (aktieris Džeimijs Bels – puika, kurš sapņoja par baletdejotāja karjeru filmā Billijs Eliots) ar seksīgā wonderbra un lateksā tērpto latīņamerikāņu izcelsmes līgavu veic tādus trikus lifta šahtā un ventilācijas lūkās, kādi nedarītu kaunu arī Toma Krūza varonim no Neiespējamās misijas. Tas viss brāļa Nika nevainības pierādīšanas un ļaunā magnāta (Eds Heriss) atmaskošanas vārdā!
Filmas autori ir sakompilējuši motīvus no n-tajiem Holivudas trilleriem, izmantojot tos gan formāli (kā vārgo atsauci uz Vertigo), gan funkcionāli (atrakcijas ar augstuma pārvarēšanu un seifa atmūķēšanu). Cits jautājums, vai filma kaut uz mirkli liek noticēt uz ekrāna notiekošajam. Diemžēl, nē – viss, kas attiecas uz meiču lateksā un vonderbrā, ir vienkārši žēlīgi (aktierspēli ieskaitot). Kritiku neiztur arī pati sižeta līnija ar dimanta zagšanu. Viss, kas risinās uz dzegas, ir ciešami, taču ne vairāk. Arī Sems Vortingtons savu Niku uz dzegas spēlē tā, ka tikpat labi viņš varētu atrasties arī pagrabā vai parkā uz soliņa.
Augstuma efekts, spriedze, ko tas nodrošina un ko pārpārēm sola filmas treileris, ir izmantots minimāli. Turklāt Holivudai un cilvēkiem, kurai tā strādā, ir ļoti īsa atmiņa. Debesskrāpji un cilvēks, kurš balansē uz nāves robežas, ne tik sen tika uzskatīts par tabu 11. septembra traģēdijas dēļ. Starp citu, no debesskrāpja krītoša cilvēka traģisko aspektu izmanto režisora Stīvena Daldrija filma Extremely Loud & Incredibly Close/Ekstrēmi skaļi un neticami tuvu, kas nominēta Oskaram kā gada labākā filma. Cilvēks uz dzegas visu pakārto Holivudas izklaides formulai, taču dara to bez izdomas, nespējot nodrošināt ne līdzpārdzīvojumu, ne arī patiesu azartu.
Kam domāta? Tiem, kuriem patiešām nav ko vērtīgāku darīt.
Cilvēks uz dzegas
Man on a Ledge
Trilleris. ASV. 2011.
Režisors Asgers Lets