Čehijas eksprezidents Vāclavs Havels debitē kinorežisora jomā

lv pastāstīja Baltijas pērles rīkotāji. Pats režisors Rīgā ierasties nevarēs, bet savas filmas pamatideju viņš formulējis šādi: „Es to nosauktu par indivīda traģēdiju ar komēdijas ielāsmojumiem. Ja man vajadzētu raksturot filmas žanru, es teiktu, ka tā ir pieticīga Titānika versija – stāsts par grimstošu kuģi. Kopā ar šo kuģi zem ūdens virsmas paslīd politiķis un viņa tuvākie līdzgaitnieki. Kad atgadījās katastrofa, cilvēki uz Titānika klājiem dziedāja un dejoja. Tas pats notiek arī manā filmā. Aiziešana - tās ir pārmaiņas. Pārmaiņas taču ir mūsu esības daļa - dzīvē kaut kas atnāk, kaut kas aiziet. Filmā tās ir viena politiskā etapa beigas un cita sākums.”V. Havels norāda, ka ideja par filmas scenāriju viņam radusies jau pirms 22 gadiem, tagad viņš to ir papildinājis un bagātinājis ar dažām detaļām, kuras radušas līdz ar vēlāko pieredzi politikā. „Piemēram, īpašumu un iedzīves nošķiršana - kas pieder valstij, kas uzskatāms par privātu. Es piedzīvoju šo visai drūmo procedūru Hradas pilī Prāgā, kad noliku savas prezidenta pilnvaras,” atzīst bijušais Čehijas prezidents. V. Havels atzīst, ka viņu vienmēr valdzinājis kino. „Reiz, kādā naktī pirms daudziem gadiem, es devos mājup no darba un uz ielas ieraudzīju filmas uzņemšanas grupu. Atminos, kā es apstājos un ilgi raudzījos šajā ainā, nespēdams atraut skatienu. Tas uzjundīja manī vēlēšanos kļūt par režisoru. Kino pasaule mani apbūra,” stāsta V. Hāvels. Viņa vectēvs savulaik uzbūvējis Prāgas kinoteātri Lucerna, bet V. Havela tēvs un tēvocis nodibināja pirmo čehu kinokompāniju AB.Kinodarbs Aiziešana ir V. Havela lugas iestudējuma ekranizācija. Kādas nenosauktas valsts bijušais vadītājs atrodas dilemmas priekšā - vai nu zaudēt valstij piederošo ērto villu un ne mazāk ērto dzīves veidu, vai arī publiski atbalstīt savu politisko mantinieku. Lai arī šī „ļaunā varoņa” vārds Vlastiks Kleins ir aizdomīgi līdzīgs Čehijas valsts prezidenta amata mantinieka vārdam Vāclavs Klauss, V. Havels kategoriski noraida jelkādu sižeta un tā varoņu saistību ar realitāti. Šis nekādā ziņā neesot autobiogrāfisks darbs. Lomām izraudzīti daudzi populāri čehu aktieri, viņu vidū arī režisora sieva Dagmāra Havlova.