Cietas tērauds - tas ir Rokija un Transformeru «krustojums»! - tā līksmi kādā filmas publicitātes spodrināšanas intervijā gavilē Hjū Džekmens. Viņam ir taisnība, turklāt Rokija (Stallones radītā boksa drāma) un «dzelžu grautiņu» Transformeru sapārošana izrādījusies pat gaužām veiksmīga. Ģimenes un tīņu auditorijai mērķētā «puiku filma» Cietais tērauds ir uzskatāma par veiksmi (protams, Holivudas izklaides produktu skalā) - te cilvēcisko attiecību dramatisms, filmas galveno varoņu tēva un dēla attiecības, nav upurēts satricinošiem kautiņiem un grautiņiem. Par ko stāsts?
«Filmas notikumi risinās ne pārāk tālā nākotnē, kurā popularitāti ir ieguvušas boksa cīņas starp cilvēku vadītiem robotiem. Bijušais bokseris, tagad kaujas robotu menedžeris Čārlijs savā īpašumā iegūst novecojušu, bet cīņām ringā ļoti piemērotu robotu, kura uzvaras nodrošina piedalīšanos ne tikai pagrīdes, bet arī valsts līmeņa sacensībās. Vienlaikus ar robotu Čārlija dzīvē ienāk arī 11 gadu vecs zēns - viņa dēls, par kuru viņam nav bijis nekādu nojausmu… Un tā tālāk.» Četrdesmit trīs gadus vecajam Austrālijas aktierim, arī diplomētam žurnālistam, darbs Holivudas fantastikas žanram piederīgos skatāmgabalos ir ierasta lieta. «Globalizētais skatītājs» Džekmenu atceras vispirms jau no X cilvēku franšīzes, kur viņš pārliecināja ar muskuļotu torsu, Ģirta Jakovļeva Ulda no Pūt, vējiņi! cienīgām «bakenēm» un tērauda asmeņiem kā roku «pagarinājumu». Tieši X cilvēki (X-men, 2000) tiek uzskatīts par Džekmena Holivudas karjeras sākumu. Šķiet, arī Cietais tērauds lieliski ierakstās Džekmena fantastikas kolekcijā, kaut šajā filmā viņš ir mēģinājis gan uzaudzēt svaru un muskuļus, gan neekspluatēt savu torsa daiļumu kaut vai tādēļ, lai neasociētos ar X cilvēkiem. Kaut arī līdzība starp šerpo robotu bokseru «dīdītāju» Čārliju un Vilkati no X cilvēkiem ir nosacīta - šie Holivudas blokbasteri domāti auditorijai, kas visdrīzāk nebūs pamanījusi tās filmas un lomas, ar kurām Džekmens pats lepojas daudz vairāk. Aktieri savulaik Londonā intervēju pēc viņa kopdarba ar Nikolu Kidmenu Beza Lurmena sāgā Austrālija - melodramatiskā vesternā, kas oficiāli «izgāzās», kaut Džekmena loma šajā filmā valdzināja arī kā šarmants sveiciens kino pagātnei - un «zelta Holivudai» (klasisko filmu no melodrāmām līdz vesterniem studēšana pirms Austrālijas filmēšanas bija obligāts nosacījums). Džekmens, ja atminaties, bija arī valdzinošais aristokrāts slepkavnieks Vudija Allena filmā Sensācija/Scoop (2006), romantiskais varonis melodrāmā Keita un Leopolds (2001), viņš spēlējis arī pretenciozajā Darena Aronofska filmā Strūklaka/The Fountain u. c. Taču, iespējams, par viņa visu laiku veiksmīgāko lomu uzskatāms 2009. gada Oskara ceremonijas vadītāja tēls - Džekmens pārliecināja gan ar šova vadīšanas prasmi, gan muzikalitāti, labo balsi un plastiku. Tieši šīs kvalitātes, ko demonstrēja teju 1,90 m garais aktieris, daudziem varēja būt pārsteigums, kaut Austrālijas un arī Amerikas publika ir iepazinusi Džekmenu arī mūziklos (īpaši veiksmīga ir viņa loma mūziklā Sanseta bulvāris). Kopā ar Bondu - Danielu Kreigu - viņš 2009. gadā ar panākumiem spēlēja policistu drāmā uz Brodvejas skatuves - izrādē Vienmērīgs lietus/A Steady Rain.
Par spīti Džekmena muzikalitātei, Holivuda pagaidām viņu ir ieslodzījusi fantastikas filmu žanrā. Labi, ka Cietais tērauds vismaz nenorullē Džekmena spēli specefektu juceklī - šo filmu tikpat labi var uztvert kā tēva un pēkšņi atrastā dēla attiecību stāstu (lomā - Dakota Gojo). Starp citu, bērni Džekmenam patīk - viņš pats un viņa jaunībā apprecētā sieva - austrāliešu aktrise Debora Lī Fērnesa - audzina divus adoptētus bērnus.