Jāņa Baltvilka balvu rakstniecībā saņēma dzejniece un rakstniece Inese Zandere par dzejas krājumiem Putni mūs redz un Izdomā sev auto, kā arī grāmatu Neredzamie plāksterīši. Tās galvenā varone Anete saskaras ar ikdienas situācijām, kurās reālu pušumu nav, bet sāp.
Visus šos trīs darbus ir laidusi klajā izdevniecība Liels un mazs, kas šogad svin savu divdesmit gadu jubileju. "Raudinātāju banda!" pēc aizrautīgo aplausu un gaviļu apklušanas sacīja laureāte un galveno uzmanību savā pateicības runā veltīja šīs dienas jubilāram Jānim Baltvilkam, ar kuru viņa ir bijusi draugos un ar kuru kopā piedzīvoti gan skaisti, gan arī traģiski brīži. Noslēgumā Inese Zandere atgādināja bērnu literatūras nozīmi ne tikai jauno, bet arī pieaugušo lasītāju dzīvē. "Jo vairāk bērnu literatūras izlasīs pieaugušie, jo labāki pieaugušie viņi būs!" piebilda autore.
Jaunaudze aug
Balva grāmatu mākslā aizceļoja pie mākslinieces Aleksandras Rundes par ilustrācijām savai grāmatai Ko darīt, ja esi kails pilsētā (Jāņa Rozes apgāds) un Ineses Zanderes dzejoļu krājumam Putni mūs redz (Liels un mazs). "Diemžēl nevaru būt šodien starp jums visiem, jo vēl mācos, kā apvienot jauno mammas lomu ar būšanu ilustratorei," savā īsziņā norādīja māksliniece, kura patlaban uzturas Krakovā. Viņa pateicās Inesei Zanderei par dzejoļiem un pēc tam savā Instagram kontā atklāja, ka pati viņas daiļradi savulaik ir mācījusies līdz ar brāli un tagad jau savam dēliņam skaitot priekšā: "Rāpo, rāpo, rāpo, rāpo, rāpo, rāpo tārpiņš mazs."
Jaunaudzes balvu par debiju bērnu literatūrā izpelnījās māksliniece Rute Marta Jansone par ilustrācijām rakstnieces Luīzes Pastores grāmatai Šis ir mans seriāls (Aminori) par laiku, kad Latvijā strauji ienāca glancētie žurnāli, reklāma un televīzijas seriāli. "Seriāls pats par sevi jau bija kā balva – to "filmējot", piepildīju savu tīņa gadu sapni – ilustrēt Luīzes grāmatu. Tas mums abām bija varens process, kas prasīja ne tikai gremdēšanos savos pusaudzības gados, bet arī lauka pētījumus pirmatnējo tīņu žurnālu arhīvos, lai uztaustītu īstos trakos deviņdesmitos!" rakstniece nocitēja klātneesošo mākslinieci.
Opera un haizivs
Kā jau ziņots iepriekš, Jāņa Baltvilka balvas starptautiskās laureātes ir britu rakstniece Kirana Milvuda Hārgreiva par romānu Džūlija un haizivs (Jāņa Rozes apgāds) un tā tulkotāja Renāte Punka. "Tēlainā valodā izstāstītie aizraujošie notikumi spēcīgi aktualizē ekoloģijas jautājumu nozīmīgumu un spilgti akcentē cilvēka un dabas vienotību kā veselības un laimes pamatu," teikts žūrijas pamatojumā. Romāns par Džūlijas un viņas vecāku vasaru uz nomaļas salas Šetlendu arhipelāgā ir britu autores septītā bērnu grāmata un pirmais kopdarbs ar vīru, talantīgo mākslinieku Tomu de Frestonu.
Žūrija piešķīra arī speciālbalvu uzziņu grāmatas Brīnišķā operas pasaule (Jāņa Rozes apgāds) radošajai komandai. Savukārt Jāņa Baltvilka balvas lasītāju balsojumā uzvarēja grāmatu blogeres Lauras Jambuševas debijas darbs bērniem Diena, kuru es pārvērtu (Latvijas mediji) par mazās Martas dzimšanas dienu, kurā nekas nenotiek pēc plāna. "Literatūra ir mans vaļasprieks, kas izveidojies pēdējos gados, vispirms sākot stāstīt par bērnu grāmatu jaunumiem Latvijā un ārzemēs un visbeidzot saņemoties īstenot sapni par savu grāmatu," atzina blogere, kuras atsauksmes var lasīt Instagram kontā @mazie.lasitaji.
Meditācijas vieta
Šogad Jāņa Baltvilka balva bērnu un jauniešu literatūrā un mākslā notika jau 20. reizi. "Atskatoties uz aizvadītajiem gadiem, nākas salīdzināt, kas ir mainījies, un mainījies ir ļoti daudz kas," uzsvēra Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes prezidente Ilze Stikāne. Mainījies ir grāmatu skaits. Vienā no pirmajiem gadiem tie ir bijuši 29 darbi, ko lasījusi un vērtējusi žūrija, bet šogad tie bija 67 darbi. Mainījies ir arī autoru skaits – ir izaugusi jauna talantīga paaudze, kas katru gadu priecē ar brīnišķīgām grāmatām, kuras iegūst ne tikai Jāņa Baltvilka, bet arī starptautiskas balvas.
Jāpiebilst, ka Jāņa Baltvilka 80. gadu jubilejas svinības turpinās. Rīt, 27. jūlijā, plkst. 15 rakstnieka mājās Smārdes pagasta Zīlītēs viņa paša stādītajā mežā tiks atklāta atpūtas un meditācijas vieta. No augusta līdz oktobrim Jāņa Baltvilka māja vērs durvis pirmajai rakstnieku rezidencei, kurā strādās Emija Grigorjeva, Lelde Stumbre, Lelde Jauja, Santa Irbe, Andra Manfelde un Iveta Šimkus. Savukārt septembrī tiks atklāts izzinoši aizraujošs maršruts Baltā vilka ceļš mājup no Smārdes stacijas līdz Zīlītēm. Vairāk informācijas var lasīt biedrības Baltā Vilka takas Facebook lapā.