Divas ziņas par Eirokino

Paolo Sorentīno, stāsts par Itālijas nogalināto premjerministru Džūlio Andreoti, žūrijas balva Kannās, un Mafija/Gomorra, rež. Mateo Garone — ar šīs filmas palīdzību policijai izdevās noķert mafijas locekļus, atlikušie pasludināja režisoram un grāmatas autoram, pēc kuras tā uzņemta, nāves spriedumu), franču (Starp sienām/Entre les murs, rež. Lorāns Kantē, Kannu Zelta palmas zars, par imigrantu pusaudžu grūto integrēšanos franču sabiedrībā), britu (Bezrūpīgā/Happy–Go–Lucky, rež. Maikls Lī, patoloģiskās optimistes lomas tēlotājai Selijai Hokinsai — Berlīnes Sudraba lācis), spāņu (drebuļfilma Patversme/El Orfanato, rež. debitants Huans Antonio Baijona, producents Giljermo del Toro) un izraēliešu (animācijas filma Valsis ar Baširu/Waltz with Bashir, rež. Ari Folmans — stāsts par karu un atmiņas dīvainībām, specbalva Kannās) kinematogrāfistu darbi. Sacensība Eiropas labākā režisora statusā norit starp gada labāko filmu veidotājiem Lorānu Kantē, Ari Folmanu, Mateo Garoni, Paolo Sorentīno un jaunpienācējiem — režisoru Andreasu Drēzenu, kura darbs Mākonis Nr. 9/Wolke 9 izpelnījās speciālbalvu Kannās, un debitantu britu Stīvu Makvīnu, kurš filmā Bads/Hunger ekstrēmā formā aplūko IRA kaujinieka nāves procesu bada streika laikā angļu cietumā. Kā labākās aktrises izvirzītas irāniete Hiama Abasa (Citronkoks/Lemon Tree), ungāriete Arta Dobroši (Lornas klusēšana/Lorna"s Silence), angliete Selija Hokinsa (Bezrūpīgā/Happy–Go–Lucky), spāniete Belena Rueda (Patversme/El Orfanato), Kristīne Skota Tomase (britu aktrise debitē franču valodā — Pārāk ilgi tevi mīlēju/Il y a longtemps que je t"aime) un vāciete Urzula Vernere (Mākonis Nr.9/Wolke 9). Starp labākajiem aktieriem — Mihaels Fasbenders (Bads/Hunger), Tūre Lindhārdts un Madss Mikelsens (Liesmas & citroni/Flamme & Citron), jaunais stārs Džeimss Makevojs (Piedošana/Atonement), dramatiķis Tonijs Servillo (par divām galvenajām lomām Mafija/Gomorra un Zvaigzne/Il Divo), Jirgens Fogels (Vilnis/Die Welle) un Elmars Vepers (Ķiršu ziedi/Hanami). Sīkāku nomināciju sarakstu var skatīt — www.europeanfilmacademy.org. Sliktā. Latvija, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts, nevar lepoties, ka tās iedzīvotājiem būtu bijusi iespēja redzēt kaut desmito daļu no Eiropas kinobalvai izvirzītajām filmām. Reāli komerckino izplatīšanā, kinoteātrī Parex Plaza ir bijušas tikai divas (!!!) filmas no AFA atzīnības pretendentiem — Patversme un Piedošana. Trīs filmas parādītas Itālijas filmu dienās (Zvaigzne un Mafija) un Arsenālā (Bezrūpīgā). Nav svarīgi, kurš pie šādas situācijas "vainīgs" — kinoizplatītāji, kas nesaskata "komercpotenciālu" Eiropas filmās vai valsts kultūrstratēģijas plānotāji, kas neuzskata par vajadzīgu ieguldīt līdzekļus eirokino propagandā Latvijā. Vienkārši kauns. Un tad nav ko brīnīties, ka "pārējai Eiropai" arī latviešu kino ir nulles teritorija.