Dvēsele un depresija
Pirmais starptautiskais kinoforums Dvēseles ekoloģija, kas deviņas dienas (21.—29. VIII) vienlaikus notiks Jūrmalā (filmu skates Majoru kultūras namā, preses konferences ar apsolītām Krievijas kinoslavenībām hotelī Jūrmala), gan Rīgas kinoteātrī Parex Plaza un naktsklubā Crystal Club, rādās būt kā tā krievu rotaļlieta matrjoška — lellīte, kuru atverot vēderā atrodi nākamo lellīti, tajā atkal vienu un tā tālāk. (Viena no matrjoškas sastāvdaļām ir arī īsfilmu, jauno režisoru darbu konkurss; skates — Majoru kultūras namā 23.VIII—27.VIII plkst.14.00. Žūrijā līdzās krievu režisoram Andrejam Zvjagincevam strādā arī latvietis Juris Poškus.)
Vai zelta vārdi?
Pārsteigumu tiešām netrūkst. Foruma mājaslapā, kas uzrāda piederību Krievijai (www.grandium.ru), lasāms: "Forums — tā vispirms ir cilvēcisku un māksliniecisku tikšanos laukums, viedokļu apmaiņas un jaunu ideju platforma. (..) Talantīgiem Eiropas un Krievijas jauniešiem šī ir lieliska iespēja demonstrēt savu potenci, iepazīties un sarunāties ar interesantiem cilvēkiem, daudz mācīties no atzītiem meistariem, atrast kopprodukcijas iespējas, bet galvenais — noticēt sev! Darījumu cilvēkiem — jaunu biznesa kontaktu iespēja un ne tikai. (..) Bet parastajam skatītājam kinoforums būs spilgts, jautrs, gudrs, emocionāli pozitīvs notikums, kas jo svarīgāk šajā sarežģītajā un daudziem drūmajā laikā".
Zelta vārdi, tikai attiecībā ar "parastajam skatītājam" solītā dāvana — starptautisku uzmanību piesaistījušās krievu filmas — ir krietni vien pārsaldināta: jaunāko Krievijas filmu programma, kas forumā Dvēseles ekoloģija paslēpta zem VII Krievijas kino festivāla cepures (o, otrs pārsteigums!) un kas skatāma kinoteātrī Parex Plaza, šoreiz ir īpaši depresīvu un traģisku nojautu un notikumu pilna. Ne velti par vairākām šajā programmā iekļautajām jauno režisoru filmām (Vilciņš, Kaķenīte, Skābeklis) Krievijas Domē tika sasaukta "morāles un ētikas komisija", kurā krievu kino metri satraukti lamāja jauno kinematogrāfistu tieksmi "nomelnot Krievijas dzīves īstenību" un demonstrēt pasaulei savu profesionālo bezspēcību (zīmīgi, ka starp pēlējiem bija arī Ņikita Mihalkovs, Jūrmalas foruma visvairāk titulētais viesis).
Starp filmām nav nevienas tīrās komēdijas, dominē šokējoši fizioloģiskām detaļām uzprišinātas nacionālās traģēdijas motīvi (P.Lungina Cars, — lielkrievu šovinismu un slāvu reliģisko izredzētību glorificējošs stāsts par "Krievijas glābēju" Ivanu Bargo, kur savu pēdējo — garīdznieka — lomu satricinoši spēcīgi spēlē Oļegs Jankovskis,
N.Dostaļa antistaļiniskais traģifarss Petja ceļā uz debesu valstību, arī Ņ.Mihalkova topošā kara eposa Saules nogurdinātie II daļas fragmentu prezentācija), dvēseli plosošas psihosociālas drāmas (V.Sigareva Vilciņš, N.Homeriki Pasaka par tumsu), īpaši pārspīlēta traģifarsa un krimināli satīriska absurda elementi (G.Konstantinopoļska Kaķenīte, K.Šahnazarova Palāta numur 6, I.Viripajeva Skābeklis, B.Hļebņikova Trakā palīdzība, V.Mirzojeva Cilvēks, kurš zināja visu).
Izņēmums, sava veida "gaismas stariņš tumsas valstībā" būs divas Krievijas kultūras gigantu, ģeniālu dzejnieku (tiesa, pēc tautības ebreju) Josifa Brodska un Annas Ahmatovas dzīvei veltītas filmas. Pirmā — Josifa Brodska "mākslinieciskā autobiogrāfija", filma mis tifikācija ar nosaukumu Pusotra istaba jeb Sentimentāls ceļojums uz dzimteni, ko uzņēmis Andrejs Hržanovskis un kurā stāstīts par nekad nenotikušo Brodska atgriešanos dzimtajā Ļeņingradā, lai satiktu vecākus (viņu lomās izcilie Sergejs Jurskis un Alise Freindliha). Otra — jaunās režisores Irinas Kvirikadzes filma elēģija Tatāru kņaziene, kurā mazu, bet svarīgu lomu — dzejnieci Annu Ahmatovu vecumā — spēlē vācu zvaigzne Hanna Šigula.
Ārzemju paraugi
Arī divi programmā iekļautie ārzemju darbi — kvalitatīvu īsfilmu apkopojumu paraugi — balansē uz sentimentālu skumju un griezīgas sociālās groteskas asmens, lai gan šīs filmas noteikti iesaku skatīties. Gan Tokija!, gan Parīze, es tevi mīlu ir Francijā 2008. gadā producētas filmas — almanahi, starptautiskas kinematogrāfiskās sadraudzības projekti, kurus veidojuši attiecīgi trīs (Mišels Gondrī, Leo Karrakss un Džuns Ho Bons) un divpadsmit slaveni režisori, starp kuriem Gasa van Santa, Olivjē Asajaā, Ītena un Džoela Koenu, Vesa Kreivena, Aleksandra Peina un Kristofera Doila vārdi. Saprotams, sīkās kinonovelītes, kas katra stāsta par kādu Parīzes rajonu, patiesībā izrādās visai savdabīgs mīlestības apliecinājums pilsētai un tās ļaudīm vai ciemiņiem. Bet sevišķa rozīnīte un unikāla kinovēstures pieredze ir tālajā 1965.gadā tapušais almanahs Parīze sešu acīm, kuru veidojuši nu jau klasiķi, tolaik paši "spicākie" jaunā viļņa režisori Žans Liks Godārs, Ēriks Romērs, Klods Šabrols, Žaks Rušs — filmu demonstrēs gan tikai vienā seansā 23.augustā plkst.16.30 Majoru kultūras namā).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
UZZIŅAI
Kinoforums
Cars, Parex Plaza 22.VIII 19.30, 23.VIII 21.30
Kaķenīte, Parex Plaza 23.VIII 19.30
Skābeklis, Parex Plaza 22.VIII 23.15, Majoru kultūras nams 23.VIII 19.00
Tokija!, Majoru kultūras nams, 23.VIII 21.00
Parīze sešu acīm, 23.VIII 16.30
Pilna programma: www.grandium.ru, www.forumcinemas.lv
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!