Ziemassvētku laiks nenāk tikai ar eglītēm, dāvanām, dziesmām un mākslīgo sniegu (ja nav īstā). Ziemassvētku laiks nāk arī ar iemīļotām filmām, kas tiek skatītas atkal un atkal. Latviešiem tas ir Ziemassvētku jampadracis un arī iecienīti ārzemju grāvēji, no kuriem pirmajās vietās ir Viens pats mājās un Love Actually, ko latviski tulko kā Tāda ir mīlestība. Jau divdesmit gadu cilvēki priecājas, kā satiekas un iemīlas Hjū Grānts, Liams Nīsons, Kolins Fērts, Lora Linnija, Emma Tompsone, Alans Rikmens Keira Naitlija un brīnišķīgā lomā dāvanu neciešami ilgi saiņo Rovans Atkinsons. Filmā sapinas un savijas daudzas epizodes ar daudziem galvenajiem varoņiem, bet vadmotīvs ir viens – mīlestība. Kādam tā sākas, kādam – gadu desmitu attiecībās izsīkst. Gluži kā Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrādē Mīlas straume, ko iestudējis režisors Gatis Šmits.
Divdesmit sešas ainas
Dramaturģe Justīne Kļava divos cēlienos un 26 īsās ainās ierakstījusi deviņu cilvēku attiecības, katram dodot iespēju kādā no ainām pabūt galvenajā lomā. Te ir padzīvojis dzejnieks un jauna romantiķe, kas viņa dēļ pamet savu puisi santehniķi, kurš savukārt kļūst par vakara naglu triju pusmūža draudzeņu saiešanā. Šī vakara saimniecei – mājsaimniecei – ir vīrs producents, kurš ir atsvešinājies, kopš māju atstājuši bērni. Un tā tālāk – nebūtu korekti visu atklāt potenciālajiem skatītājiem. Ainas ir asprātīgas, tās parāda mīlestības dažādās sejas – romantisku aizraušanos bez dziļāka pamata, piesardzīgu iemīlēšanos pusmūžā, tindera randiņu, iekāri...
Vienīgais attiecību veids, kas izrādē neparādās, ir nobriedusi, ilga mīlestība. Iespējams, tāpēc, ka šādām noturīgām attiecībām nav iemesla iemest āķi nākamajai epizodei, un, galu galā, jau Ļevs Tolstojs savu Annu Kareņinu sāk ar apgalvojumu: "Visas laimīgās ģimenes ir līdzīgas viena otrai, katra nelaimīgā ģimene ir nelaimīga savā veidā." Mīlas straumes programmā tiek citēts gan Juris Rubenis (Viņš un Viņa. Mīlestība. Attiecības. Sekss), gan Hārvarda Universitātes profesori Ričards Švarcs un Žaklīna Oldsa, kuri secina, ka "romantisko mīlestību pie dzīvības uztur kaut kas tāds, kas ir mūsu bioloģiskās dabas pamatā". Programmiņā ir arī jauki gandrīz visu izrādes veidotāju iemīlēšanās stāsti.
Uz modes mēles
Izrāde ir interesanti iekārtota – scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš (savulaik saņēmis Lielo Kristapu kā Gata Šmita filmas 1906 mākslinieks) JRT Jaunajā zālē uzbūvējis tādu kā modes skates mēli, kam abās pusēs sēž skatītāji. Skatuves centrā iebūvēta grozāmripa, kas ļauj, piemēram, pie galda sēdošos aktierus pamazām visus parādīt abās pusēs sēdošajiem skatītājiem. Gan pamatīgo laulāto gultu, gan dīvānu, gan galdu ar krēsliem un dzejnieka pieticīgā mājokļa matraci no abiem mēles galiem ik pa laikam izstumj un ainas beigās atkal nostumj skatuves strādnieki. Loģistika ir nevainojama. Gribas uzteikt arī Mareka Lužinska gaismas, kas iezīmē gan ainas, kuras risinās internetā, piemēram, aktrises videostāstus vai santehniķa blogu, gan intīmu buduāra atmosfēru, gan nesaudzīgos prožektorus, piemēram, dzejnieka uzstāšanās laikā vai basketbola spēlē parkā. Arī kostīmu mākslinieces Keitas katra tēla statusu un personību raksturojošajos un gaumīgajos tērpos ģērbušies aktieri visi kā viens demonstrē prasmi analizēt savu personāžu biogrāfiju, ātri pārslēgties no vienas situācijas uz citu un vienlaikus neielaisties pārliekos kaisles dziļumos (tos te nevajag meklēt). Citiem vārdiem, aktierspēlē mērķtiecīgi tiek uzturēts vieglums un tipizācija, kas ir nepieciešama šādai romantiskai komēdijai, kāda ir Mīlas straume.
Pērle lomu virtenē
Izrādes darbība it kā notiek Latvijā, tomēr tā varētu risināties arī jebkur citur. TV producents ir aizdomīgi pārticis Latvijas situācijai, ja viņa bērni var mācīties ārzemēs. Taču vieta nav svarīga, svarīgi ir āķi, kurus aktieri meistarīgi pamet cits citam.
Visinteresantāk romantiski noskaņotam skatītājam ir vērot to, kas notiek starp Baibas Brokas aktrisi un Andra Keiša producentu. Jau kurā izrādē, spēlējot attiecības, abi aktieri spēj radīt šo iemīlēšanās, jutekliskas pievilkšanās gaisotni ar skatienu vien. Turklāt apbrīnojami, ar kādu cieņu pret savu garmataino, blondo un cacīgo varoni Baiba Broka atveido šo komiskai deformācijai citkārt tik viegli pakļaujamo tēlu – dīvu, kura jūsmo par sevi, saņemtajiem ziediem un nemitīgi ieraksta storijus instagramā (sociālais medijs gan netiek precizēts).
Janas Čivželes dzīvespriecīgā, pēc seksa izslāpusī baznīcas apkopēja nebūt nešķiet pazemota savu veiksmīgāko draudzeņu – Sandras Kļaviņas ironiskās profesores un Elitas Kļaviņas "sievietes uz nervu sabrukuma robežas", panākumiem bagātā producenta sievas, – sabiedrībā. Viņu attiecības ir tik līdzvērtīgas, cik vien tās var būt no agras jaunības pazīstamu draudzeņu starpā. Varoņu sociālā stāvokļa atšķirība tiek ieskicēta, bet tai nav nozīmes. Gundara Āboliņa atraitnis – biezpienmaizīšu mīļotājs ar kriku mugurā – ir vēl viena pērle aktiera lomu virtenē. Varbūt mazāk veicies ir Kaspara Znotiņa dzejniekam – uz citu rēķina veģetēt radušais mākslinieks ir atpazīstams tipāžs, un tikai. Simpātiski, lai arī bez pārsteigumiem, darbojas abi jaunākie aktieri. Aminata Grieta Diarra romantiskās dzejas mīļotājas lomā ievieš šerpumu un taisnības meklētājas garu, savukārt Ričards Murāns viņas pamestā seksīgā santehniķa lomā veido lāga zēna, sirdī ievainota darbarūķa tēlu.
Mīlas straume ir labi veidots darbs, kura mērķis ir kvalitatīvi izklaidēt skatītāju un mazliet, tikai mazliet paironizēt par romantisko stīgu mūsos. Un atšķirībā no filmas Love Actually šī izrāde derēs visiem gadalaikiem.
MĪLAS STRAUME
JRT Jaunajā zālē 22.–24.I plkst. 19, 25.I plkst. 18, 7.II plkst. 19, 8., 9.II plkst. 18
Biļetes pārdotas