Dzērvenes Ļaudonas meitenei

Patīkami,ka komentāru veidā atspoguļojas, ka ne viss mūsu atmiņā ir zaudēts vai sastrēdzis. Nav taču nozīmes rakstīt komentārus,kuri nesniedz nekādu papildus izziņas materiālu. Man, piemēram, tagad būs it kā no drošiem avotiem gūtās ziņas par Kantātes atskaņojumu Vecajā Ģertrūdes baznīcā,jāpārbauda. Iespējsms, ka M. Brehmane- Štengele šajā dramatiskajā pasākumā ir piedalījusies kādā īpašā veidā, piemēram, dziedājusi kādu klātpieliktu L. Garūtas skaņdarbu. Taču manas atmiņas nav kaut kāda purpināšana par kaut ko, kas atrodas tēmas tuvumā, bet ir konkrāēu aculiecinieku stāstījums. Laika aiztecējis, daudz, iespējamas arī kļūdas. Paldies visiem diskusijas dalībniekiem.

Vai tad Egīls Siliņš ir soprāns? Jautājums ir par soprānu!

Skaidri zinu Egīls Siliņš, viesodamies Latvijā, arī dziedāja un ne jau korī!

Soprāna partiju. Vai tad izcilā Nacionālās operas primadonna būtu varējusi dziedāt ko citu? Labi,ka Andreju Eglīti vēl pieminām, bet Štengeles k-dzi esam jau piemirsuši,lai gan daudzus gadus bija NO vadošā soliste un dziedāja visu grūtāko repertuāru, tai skaitā Kundri R. Vāgnera "Parsifālā", ar Leonīdu Vīgneru pie pults,kā arī virtuozo Leonoru Verdi "Trubadūrā" pie viesdiriģenta Leo Bleha. Dziedājusi arī operetēs- Skaisto Helēnu pie Smiļģa DT, Silvu un Viktoriju "Viktorijā un viņas huzārā". Vienas no izcilākajām lomām uzskatāmas R. Štrausa Salome, , kā viņa pati izteicās "mana Zalome" un Pučini Tosku, ar kurām viesojās Maskavā un Tiflisā ar triumfāliem panākumiem, atgriežoties dabūja apbalvojumu- studentu svilpienu veidā no galerijas, jo taču izpelnījās sarkanās dziedātājas slavu. Izcilā māksliniece un nesavaldīga rakstura prīma svieda kritiķim Brusubārdam ar tintes pudeli, kuru pārtvērusi no direktora galda, un trāpījusi siemālī, kur palicis pleķis. Pēc laika k-dzeteikusi, lai tas pleķis turarī paliek, jo tagadtas ir arī vēsturisks. Vēl Lielā Milda,kā bija iesaukta, bija viena no aktīvākajām ziedojumu vācējām K. Zāles brīvības piemineklim. Tā kā virsotnes obelisks tiek dēvēts par Mildu, tad to saista ar mākslinieces personību.Tēvzemes Balvas laureāte pirmajā piegājienā, kopš to nodibināja, saņēma reizē ar dzejnieku Vili Plūdoni un ekstra- baritonu Ādolfu Kaktiņu. Ir divas monogrāfijas "Laime" un "Lielā Milda", kuras vērts izlasīt.

Latvijas zeme deg vēl 'trakāk' kā 1944.gadā', bet aizbraucēju (ek. bēgļu) straume kā nerismsdtas, tā nerimstas....Svešais pašu bāleliņu rokās cērt un cērt - un neapstājas: ' 20. gadsimta 40. gados apmēram 150 tūkstoši cilvēku aizbrauca projām, bēgot no represīvā padomju režīma, savukārt tagad divas reizes vairāk iedzīvotāju ir aizbraukuši, jo netic savai valstij. Un tas jau ir traģiski!
 Akadēmiķis Jānis Stradiņš, prognozējot, ka, šādai situācijai turpinoties, Latvijas tauta nostabilizēsies ap 1,3 milj. iedzīvotāju apmērā ("Dienas Bizness")

ka solopartijas dziedāja jau minētais Mariss Vētra,Milda Brehmane-Štengele un Ādolfs Kaktiņš. Ja vien atmiņamani nav pievīlusi. Šī Kantāte ir katrās un smalkjūtīgas Lūcijas Garūtas izcils māksliniecisks darbs, bet autori muzikologs G. Pupa ir salīdzinājis ar Ziedošu ābeli.