Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Festivālā “Baltijas pērle” demonstrēs filmu “Pravietis”

Festivālā “Baltijas pērle” notiks Kannu kinofestivāla galvenās favorītes — filmas “Pravietis” pirmizrāde, informē festivāla organizatori. Filma „Pravietis”, kas saņēmusi Grand Prix Kannu kinofestivālā, tiks rādīta 19. un 20. septembrī Kongresu namā.Lai izvairītos no pārpratumiem, organizatori brīdina, ka filma „Pravietis” gaida sagatavotu skatītāju ar stipriem nerviem un spēju abstrahēties no tā, kas notiek uz ekrāna.

Filma vīriešiem un par vīriešiem. Nepārspētā publikas un preses favorīte Kannu kinofestivālā (franču kritiķi tai piešķīra visus sešus „Zelta palmas zarus”) – Žaka Odiāra skaudrā cietuma sāga stāsta par jaunu arābu, kuram ne vien jāapgūst sadzīves iemaņas saskaņā ar ieslodzījuma „jēdzieniem”, bet arī jākļūst par galveno spēlētāju cietumnieku faktisko uzraugu - korsikāņu, itāļu un arābu mafiju - savstarpējos ķīviņos. Varonis apved ap stūri ietekmīgāko korsikāni un izvēlas doties pats savu ceļu, kas gan nozīmē nopietnus pārbaudījumus. „Pravietis”  ir vistīrākās raudzes trilleris, kas liek zālē izjust ekrānā redzamā cietsirdību, uzsit adrenalīnu, biedē, satriec un sajūsmina. Tā ir brutāla un virtuoza fantāzija, kurā atspoguļojas vissīkākās realitātes detaļas, sākot no valodas un varoņu ietērpa, beidzot ar personāžu iesaukām. Šis ir tas gadījums, kad filma pilnībā saplūst ar tās galveno varoni - tumša, spēcīga, pašpārliecināta un pārsarežģīta, īpaši salīdzinājumā ar Žaka Odiāra iepriekšējiem darbiem. Liekie specefekti, personāži, kuri piešķir sižetam smagnējumu, varoņa sapņi un vīzijas – no precīzas laika izjūtas viedokļa tam visam ir attaisnojums.Pat filmas garums ir aprēķināts ļoti pārdomāti: Malikam piespriests sešu gadu cietumsods, un vajadzīgas 150 minūtes, lai radītu priekšstatu par laiku, kas paiet.Fināls, iepretī pārējā  sižeta intonācijām, ir negaidīti ironisks, tajā skan tikpat ironiskā  Mekija Naža ārijas versija no „Trīsgrašu operas”, un kļūst skaidrs, ka kinodarbā, kas ataino režīma maiņu organizētās noziedzības vidē, izsludināta jauna „krusttēva” rašanās. Franču krusttēva, aiz kura stāv arābu noziedznieki. Francijai vajadzētu nodrebēt. Uzskats, ka cietumi nevienu neizlabo, tikai strukturē noziedzības sistēmu un norūda jaunus kriminālos līderus, kuri brīvībā kļūtu par parastām, visai nekaitīgām sabiedrības pabirām, protams, nav jauns, toties filmā pasniegts ļoti pārliecinoši.Žaks Odiārs liek etnisko grupējumu sadursmes cietumā uztvert kā Francijas pilsoņu kara priekšvēstnesi. Viņš gan skaidro, ka šis kinodarbs atklāj dzīves ritumu noslēgtās vidēs, bet pravieša apzīmējums izvēlēts tādēļ, ka varonis pasludina jaunu kriminālo kārtību. Žurnālisti tomēr šajā stāstā nekavējoties saskatīja politiskus zemtekstus… kā musulmaņi iekaro Eiropu. Žaks Odiārs, smeldamies iedvesmu dzimtās zemes realitātē, ir uzņēmis filmu labākajās beidzamajās desmitgadēs tapušā amerikāņu kino tradīcijās.Zālē jāieslēdz gaisma, lai varētu saskatīt Malika el Džebana līdzību ar Maiklu Korleoni (F.Kopolas „Krusttēvs”) vai Toniju Montano (B.de Palmas „Seja ar rētu”), bet filmas laikā esam tās savdabīguma pārņemti kā hipnozē - spriedze, drosme un iespaidīgs aktieru tēlojums.   Filmu atgādās uz Rīgu ar īpašu avioreisu divas stundas pirms oficiālās pirmizrādes.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja