Uz balvām deviņās kategorijās pretendē 43 grāmatas, no kurām 31 ir ražota Jelgavas tipogrāfijā. "Septiņdesmit procentu!" akcentē tās pārstāvis Māris Matrevics, kurš ļauj ielūkoties uzņēmuma ražotnē. "Šis ir iespiedcehs," viņš stāsta, kad mūsu ekskursija no topošo grāmatu pirmsapstrādes telpām ar iespiedformu izgatavošanas iekārtām aizvirzās tālāk. Jelgavas tipogrāfijā ir trīs Heidelberg Speedmaster iespiedmašīnas (izklausās pēc Marvel komiksu varoņiem), uz kurām ir drukātas Zelta ābelei nominētās grāmatas - gan melnbaltās, gan krāsainās to lappuses.
Simts metru skrējiens
"Šī ir mūsu labākā iespiedmašīna ar iebūvētu krāsu kvalitātes kontroles sistēmu, kas vienlaikus drukā uz abām loksnes pusēm," norāda Māris Matrevics un iepazīstina ar Jelgavas tipogrāfijas iespiedēju Ģirtu Šturmu, kurš diendienā sadarbojas ar grāmatu māksliniekiem. "Mēs esam kā ģimene, viņi zina, ko prasīt, es zinu, ko piedāvāt," uzsver iespiedējs. "Nav tā, ka atbrauktu Aleksejs Naumovs un teiktu: "Viss ir ļoti gaiši, uzgriežam kārtīgi krāsu!"" atklāj Ģirts Šturms un piebilst, ka šajā sadarbībā notiek abpusēja izglītošanās un visi zina, ka var uzgriezt tikai pa 5-10 procentiem (mākslinieks ir radījis ilustrācijas Zelta ābelei nominētajai autores Ineses Zanderes bērnu grāmatai Kaķis brīvdienās (izdevniecība Liels un mazs)).
Pēc tam topošie darbi turpina ceļu uz pēcapstrādi, kur apdrukātās loksnes tiek locītas, šūtas, grieztas. "Pirms grāmata ir gatava, ir jāveic pēdējie simts metri," saka Māris Matrevics, kad apstājamies pie cietā sējuma ievākošanas līnijas, kas ir viņu lielākā investīcija grāmatu ražošanā. "Uz muguriņas tiek uzklāta aukstā, tad karstā līme," viņš ieskicē procesu, kas galu galā noslēdzas ar gatavu grāmatu. "Vēl silta," teic Jelgavas tipogrāfijas pārstāvis, paņemot rokās tikko ievākotu romānu. Ar īpašām atmiņām viņš atceras autora Jāņa Kalnača un mākslinieces Intas Sarkanes radīto monogrāfiju Rīgas dendijs un autsaiders. Kārlis Padegs (Neputns), kas 2012. gadā tika nominēta Zelta ābelei kategorijā Mākslas izdevumi. "Tā ir kļuvusi par lielu retumu," piebilst Māris Matrevics.
Cieto riekstu atrisinājums
Šogad konkursā nominēto Jelgavas tipogrāfijā ražoto darbu vidū tās pārstāvis izceļ autores Zanes Zustas un mākslinieces Evijas Timmas-Novikas veidoto bērnu grāmatu Ucipuci meklē mājas (Valters un Rapa) par mīlīgo rotaļu pūcīti, kura tiek nejauši aizmirsta kādā Itālijas viesu mājā un mēģina atrast ceļu atpakaļ pie sava mazā saimnieka Kriša. "Klients gribēja realizēt ideju, ka aizmugurē ir leļļu teātris," atklāj Māris Matrevics, kurš pāršķirsta inovatīvās Ucipuci lappuses. Šīs grāmatas tapšanā ir izmantots roku darbs, kura veikšanai uzņēmumā ir atvēlēta atsevišķa telpa. "Klusais stūrītis," ausīm dzirdamos vārdos noformulē tipogrāfijas pārstāvis, kad aiz muguras ir palikusi daudzo iekārtu pastāvīgā duna.
Māris Matrevics stāsta, ka gada laikā Jelgavas tipogrāfijā tiek saražots ap četriem miljoniem grāmatu, no kurām vairāk nekā puse tiek sūtīta uz ārzemēm - Skandināviju, Vāciju, Franciju un citām valstīm, kurām ir dažāda izpratne par grāmatu iespiešanu un ievākošanu un kuru pieredzi pēc tam viņi var piedāvāt vietējiem klientiem un izmantot viņu grāmatu ražošanā. "Mums tapusi pirmā grāmata vienpusēji ievākotā cietajā sējumā," šī gada 27. janvārī savā tvitera kontā @jtkdc pavēstīja Jelgavas tipogrāfija, kura tikko bija izpildījusi kāda franču klienta pasūtījumu ar nosaukumu Helios, kas viņus bija izaicinājis arī fluorescējošo krāsu izmantošanā (patlaban uzņēmums saviem klientiem var piedāvāt aptuveni 40 sējumu un 25 vāku veidus).
Pūrā saņemta spiestuve
Tieši šogad Jelgavas tipogrāfija svin savu 20 gadu jubileju, taču viņi paši sevi pozicionē kā Johana Fridriha Stefenhāgena (1744-1812) mantiniekus. "Uzticama druka jau no 1769. gada!" vēsta uzņēmuma sauklis. Tieši šajā gadā viņš ir apprecējies ar Kurzemes lielkunga Kristiāna Lītkes atraitni un pūrā līdzi ieguvis spiestuvi. Māris Matrevics atgādina, ka pagājušā gada Zelta ābelē uzvarējusi viņu Gotharda Frīdriha Stendera ābeču faksimilizdevums (Neputns). Uzņēmuma pārstāvis rāda bilžu ābeci ar zīmējumiem, kuras oriģināls savulaik ir ticis nodrukāts tieši pie Johana Fridriha Stefenhāgena. "Rindiņā sēdēja vairāki cilvēki, un katrs krāsoja savu detaļu," viņš stāsta un piebilst, ka šāda grāmata maksājusi tikpat daudz, cik govs Jelgavas tirgū.