Buru laikmetā mēs ar viņu peldam pa vējam, buru laikmetā mēs no barkām pārvēršamies karavellās,taču nekad jahtās. Jahtas ir baltā noslēpušās kuģu prostitūtas.Pēc tam nāk tvaika un dūmu laikmets,no vēja viegluma es attopos uz kravas kuģa.Mēs vedam kaut ko aiznaglotās kastēs,mums ir misija un vešanas smagums ierakstīts ārzemju pasēs.Ziemā mans kuģis lauž ledu.Ziemā mēs jūras turam atvērtas citiem kuģiem,tādiem, kam sirds vietā negriežas dzenskrūves,jo mūsējā no svešu kravu būšanas ir metalizējusies.Bet, runājot par nogrimšanu.. Kaut kad ap pavasari,līdz ar plūdiem un ar putnu pārnākšanu,mans kuģis kļūst smagāks par ūdeņiem, kas to nes. Mēs abi pārvēršamies mēmu zivju pieklusētās zemūdenēs.no monblāna uz everestuir novilkta šaura virvepa kuru ar kailām pēdāmes eju jau ļoti ilgilaiks pulsē un pārvēršas ne-laikāman ir dzīvoklis ar logiem saules pusēuznāk pilsētā ziema atslēdz mums elektrībuuznāk cilvēkiem rūgtums sataisa nekārtībuuznāk tādi milzīgi brīžitaisnā ceļā pa šauru virvi mēs abas ar ziemu uz paradīzies rakstu tumsā.pār istabu, pār visu sabrukušo dienas namu pārlaidies ir naksnīgs miers un sadzirdēt varbūt var tikai sirdsapziņu savu;es rakstu ar melnu tinti tumsā, tā, ka burti saplūst ar nakti, un tikai no rīta es ieraudzīšu, ka lapa ir tukša.*pamosties cigarešu dūmos ievīstīta savā laimēkaķis nolaiza lūpas bet varbūt tās ir baileses negribu nodot draugus es nododu pati sevidzeja ir caurejas zāles ar kurām es meklēju tevi
Ieva Ķilla. Dzeja
un ja nu es negribu tā kā jūs,ar velniem un spīganām dejot?ja nu es vēlos būt tēva dēls, muļķis,kas graudus no pelavām šķiro?ja nu es negribu kristāla kurpesun pusnaktī pasakas beigas?ja nu man nerūp puskaraļvalsts balvāun pat ne karaļa meita?ja nu es nemaz nekārojunogalēt pūķi ar deviņām galvām,un ja nu pilnīgai muļķa laimei man netrūkst pat gulbja spalvas?ja nu es vienkārši esmu,bez karietes, ballēm un sejas?ja nu es gribu būt parasts koks, kam zari pret debesīm slejas?tu esi mierīga melna jūrano pazemes atlijusitu esi salkana skarba un sūraun rotē ap savu asivisas pasaules upes tiecas uz tavu miesuierausies klēpī un būsi gatava sagaidīt ziemubūs nedēļa klusas nāvesun diena lai samierinātoska nevienas pat recepšu zālestevi neuzdzīs debesskrāpjoses varu ieiet mežā un iztramdīt lapseņu pūznies varu iedot nācējamauksta ūdens krūzies varu pazaudēt adatu un neatrast siena kaudziun aiziet ar kājām uz Kabulu un uzsprāgt pa ceļam kā daudzikā gribas kaut ko lēnukaut ko maigu un rēnuierakstīt tukšās lapāsun nolikt uz tava kapalai būtu par baltu gaismukad actiņās sabirs smiltislai būtu par rudens ausmukad putēs no debesīm miltikā gribas kaut ko lēnukaut ko maigu un rēnupaslepus ievilkt elpupirms nostāties tuneļa galālai kausētu tevi par zeltuun ielietu dievam saujāslai mūžīgi celtos miglano visām latvijas gaujām*Šis ir mans kuģis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.