Režisoru aiziešanas brīži reti izsauc šoka efektu – gan tāpēc, ka režisoru uzvārdus publika mēdz iegaumēt daudz retāk, gan tāpēc, ka režija ir racionāla profesija – tā prasa gribasspēku, pārliecību, prasmi kontrolēt savas un citu emocijas. Impulsīvs, depresīvs suicīds šajos priekšstatos neietilpst. Holivudas režisora Tonija Skota aiziešana ir krasā pretrunā ar visu iepriekš minēto. Svētdienas rītā 68 gadus vecais vīrs mērķtiecīgi devās uz Losandželosas Vinsenta Tomasa tiltu – un noleca no tā, beidzot dzīvi pašnāvībā. Šausminoši, mulsinoši, apstulbinoši.Viņam bija krietni jaunāka sieva, divi pusauga dēli, 24 režisētas filmas, vēl divreiz vairāk tādu, kurām viņš bijis producents. Arī vairāki iesāktu projektu stadijā esoši darbi – viens no tiem Top Gun 2 (Īpašais ierocis 2), proti, Tonija Skota 1986. gada grāvēja turpinājums jeb sīkvels. Protams, ar to pašu Tomu Krūzu galvenajā lomā, kuram savulaik Top Gun bija viena no pirmajām lielajām karjeras veiksmēm. Minējumiem, kas pamudinājis Toniju Skotu izšķirties par šādu soli, gan nebija atvēlēts daudz laika: jau otrajā dienā pēc šokējošās režisora pašnāvības lielākie Amerikas ziņu kanāli ziņoja, ka režisoram esot bijis diagnosticēts smadzeņu audzējs – operācija neesot bijusi iespējama. Iespējams, arī šī informācija vēl tiks apstrīdēta, papildināta, variēta.Brita sapnisTonijs Skots bija ietekmīga kinobiznesa personība, arī viens no labākajiem Holivudas «profīšiem». Viņš bija viens no tiem Holivudas režisoriem, kurš veidoja pārliecināti vīrišķīgas filmas vīrišķīgam skatītājam. Turklāt viņš bija viens no tiem Eiropas režisoriem, kurš īstenoja daudzu sapni – strādāt Holivudā, izmantojot tās dotās iespējas un baudot tās augļus. Tonijs Skots ir brits, turklāt kopā ar vecāko brāli Ridliju Skotu viņi ir dubultīgi īstenojuši (būsim atklāti) teju katra Eiropas režisora sapni iekarot pasauli, jo abu karjera Holivudā ir spoža. Tonijam un viņa brālim Ridlijam piederēja kompānija Scott Free Productions, kas veidoja neskaitāmas reklāmfilmas, kā arī daudzus TV projektus. Viņi vienmēr ir bijuši līdzās – Skots sāka savu karjeru, filmējoties vecākā brāļa studentu filmā Boy and Bicycle (Zēns un velosipēds, 1966). Kad Ridlijs sāka studēt Karaliskajā mākslu akadēmijā Londonā, Tonijs drīz vien sekoja viņa piemēram. Vēlāk viņi abi izvēlējās strādāt Amerikā, arī kopā dibināja studiju, kopā veidoja reklāmas un mūzikas video. Protams, ja meklējam dramaturģiju un konkurenci vienas ģimenes lokā, Ridlija un Tonija «radošās attiecības» ir pateicīga augsne. Kā raksta New York Times kritiķe Manola Dargisa: «Ridlija filmas vienmēr izpelnījās augstāku kritiķu novērtējumu, tomēr Tonija filmas pelnīja vairāk naudas.»Brāļu tandēmsRidlija Skota kontā ir fantastikas žanra klasikas kārtā ieceltās filmas Alien (Svešais, 1979) un Blade Runner (Pa naža asmeni skrejošais, 1979), nesen uz ekrāniem iznāc Ridlija Skota Prometejs – pēc daudziem gadu desmitiem veidotais Svešo prīkvels. Viņš radījis arī vēsturisko epu Gladiators (2000), kas ieguvis vairākus Oskarus. Šķietami Tonija Skota filmas ir «pieticīgākas», tomēr, būdamas perfekti «produkti», kas veidoti Holivudas «konveijerā», tās vienmēr ir bijušas īpašas. Savulaik – 1986. gadā – tieši Tonijs Skots bija pirmais abu brāļu tandēmā, kas izvilka lielo lozi – Toma Krūza Top Gun. Jauneklīgas enerģijas piepildītā «lidotāju filma» 1986. gadā kļuva par kases grāvēju, nopelnot 176 miljonus dolāru. Ar jaunatklāto Holivudas zvaigzni Tomu Krūzu Tonijs Skots strādāja vēlreiz 1990. gadā filmā The Thunder Days (Pērkona dienas).
Kaut Ridlijs Skots šķietami bijis līderis abu brāļu sacensībā, Tonijs Skots nebūt nebija tikai prasmīgs Holivudas amatnieks. Jā, viņa iecienītākais žanrs bija spriedzes filmas, tomēr tās bija spriedzes filmas, kuras zinātājs nekad nesajauks ar kāda cita režisora darbiem. Tonija Skota filmas vienmēr pārsteidza ar īpašu ritmu, montāžu, kas atgādināja, ka režisoram ir tuva reklāmas estētika, tās bija nostrādāti, pārliecinoši vizuālās mākslas darbi un tai pašā laikā piedāvāja grodi un pārliecinoši veidotu sižetu un spriedzi. Ne velti vienas no labākajām aktiera Denzela Vašingtona filmām ir tās, kuras veidojis Tonijs Skots (Enemy of the State (1998), Man on Fire (2004) u. c.). Kaut sāka Tonijs Skots nebūt ne ar spriedzi un mačisko enerģiju, bet ar izaicinošu, ekstravagantu, mazliet manierīgu vampīrsāgu, kas tapa vēl Lielbritānijā, – Bads (The Hunger, 1983). Filma ar izciliem aktieriem – saltā Eiropas dīva Katrīna Denēva, Sūzena Sarandona un rokmūziķis Deivids Bovijs –, kuru varoņi bija apmāti ar mūžīgās jaunības noslēpuma atminēšanu un vampīrciltij tipiskiem rituāliem. 1983. gada Badu joprojām var uzlūkot ne tikai kā Katrīnas Denēvas «jaunības konservu» un rokmūzikas klasiķa Devida Bovija kinoaušību apliecinājumu, bet tas ir arī 80. gadu sajūtu un laika gara iemūžinājums. Filma vienlaikus atgādina gan 80. gadu videoklipus – ar vidi, dekorācijām, tērpiem –, gan ir arī viens no sava laika ekstravagantākajiem mēģinājumiem izspēlēt mūžīgo mīlestības un nāves tēmu. Par spilgtu laika gara – bezrūpīgo 90. gadu – iemiesojumu kļuvusi arī cita Tonija Skota filma – True Romance (Īsta mīlestība, 1993), kuru tolaik jau atzītais un kases grāvējus uzņēmušais režisors filmēja pēc iesācēja, jaunuļa, nevienam nepazīstamā Kventina Tarantīno scenārija. Pārītis, kas bēg no visa un visiem, spītējot likumiem – uz visu klapi un vella paraušanu –, ko atveido 90. gadu jaunie un daudzsološie Patrīcija Ārkete un Kristiāns Sleiters, – labāk par Toniju Skotu šo filmu varbūt varēja uzņemt tikai pats Tarantīno. Tikai tad tā būtu pavisam cita filma.
Enerģija, temps, ātrums – to visu mīlēja Tonijs Skots, būdams gan ātru mašīnu, gan adrenalīna cienītājs. Šī enerģija bija sajūtama arī Tonija Skota filmās: «Es vienmēr meklēju jaunu veidu, ko un kā filmēt. Viss pārējais jau notiek montāžas telpā un tajā, ko labs montāžas režisors spēj izdarīt ar kinofilmu,» teicis Tonijs Skots vienā no savām intervijām.
Kaut kritiķi Tonijam Skotam nereti pārmeta pašmērķīgu «stilošanu» – no viņa filmām var mācīties profesiju (montāža, stila un ritma izjūta) neskaitāmie dažādu valstu un tautu kinostudenti. Kaut vai no šķietami tik «nenozīmīgas» filmas kā Domino (2005) ar Keiru Naitlliju, kuras pamatā arī ir dokumentāls Holivudas stāsts – par jaunu sievieti, kura kļūst par algotni. Profesijas perfekcija – tas raksturo visas Tonija Skota filmas, arī to, kam bija lemts kļūt par viņa mūža pēdējo darbu – drāmu Neapstādināmais (Unstoppable, 2012).
Tonijs Skots no dzīves aizgāja savu filmu varoņu cienīgi. Ja tā nebūtu bijusi realitāte – skarba un nepielūdzama –, varētu teikt – aizgāja kā Holivudas filmā. Diemžēl tā nebija filma, un no tilta nelēca kaskadieris.
Tonija Skota labākās filmas
True Romance (1993)
Enemy of the State (1998)
Man on Fire (2004)
Domino (2005)
Holivuda tviterī
Džastins Timberleiks @jtimberlake
Šausmīgi jaunumi. Tonija Skota filmas padarīja manu pieaugšanu jautrāku. Manas lūgšanas un līdzjūtība Skotu ģimenei.
Robets Rodrigess (@Rodriguez)
Tonijs Skots. Nolāpīts. Es lepojos, ka tevi pazinu, draugs. Paldies par iedvesmu, iedrošinājumu un lielisku izklaidi, ko dāvāji mums desmitgadēm ilgi.
Saimons Pegs (@simonpegg)
Šausmīgi jaunumi par Toniju Skotu. Viņš bija vērienīgas darbības, precīza tempa un atmosfēras meistars. Liels zaudējums kinomākslai.
AFI (@AmericanFilm)
Tonij Skot, paldies, ka ļāvi ieraudzīt pasauli ar tavām acīm, – bez tevis tā ir kļuvusi daudz šaurāka..