Ja vēl ņem vērā faktu, ka filmas budžets nepārsniedz Holivudas vidējos 80 miljonus dolāru (kaut arī ĶTR tā vienalga ir dārgākā pērngada filma, kurai jau šāgada sākumā paspējis iznākt otrais turpinājums, kas pasaulē, arī pie mums, izplatītajā versijā iekļauts vienā 146 minūšu filmā — aprakstāmajā), ka Ķīnas armijas virspavēlniecība kvēlos patriotisma uzplūdos filmdariem bez maksas aizdeva desmit tūkstošus zaldātu masu skatiem, tad kļūst skaidrs, ka Vū atgriezies dzimtenē, lai realizētu katra kinorežisora sapni — neko savai fantāzijai neliegt un filmēt, ko un kā vien gribas. Latvijā kinobiznesa bāzes barotava šādam žanram laikam jau meklējama orientālās eksotikas, dažādo kājsporta paveidu (tipa, kungfuteikvondo...) un virtuālo specefektu cienītāju aprindās, kam patīk vērot, kā kinematogrāfisti sadarbībā ar datoristiem uzspļauj jebkuriem aerodinamikas, gravitācijas un citiem fizikas likumiem, spiežot ķīniešu kaujas proletāriešu daudzsimttūkstošu ordām masveidā un kopā ar izšautajām bultām planēt gaisā, līdz skatītājiem acis izkaras uz kātiņiem. Arthouse zvaigznes Taču mani filma ar glīto ķīnisko nosaukumu Chi Bi interesē savtīgu iemeslu dēļ — tajā filmējušies Honkongas arthouse zvaigznes Vonga Karvaja iemīļotie aktieri Takeši Kaneširo un Tonijs Ļeuns Čiu Vais (pie mums aprakstīts arī kā Tonijs Ļuns), vienīgi žēl, ka no projekta aizņemtības dēļ attiecās Holivudas zvaigznis jeb Čovs Juņfats — tad būtu nodarbināts Āzijas kino zvaigžņuvīriešu galvenais trio. Ja jums dārgas ir burvīgās filmas Čunkinas ekspresis, Noskaņojums mīlēt, Atkritēji (oriģinālā Honkongas, nevis M.Skorsēzes versijā) un 2046 — tur šo puišu talanta spēku var redzēt. Šoreiz viņi iemiesojušies ne jau reflektājošu trauslu intelektuāļu ādās, bet gan nacionālo varoņu mundieros. Cilvēkos — reālos vēstures personāžos, kurus (vismaz) Ķīnā zina ikkatrs skolnieks. Tāpat kā filmā attēlotos, eiropieša uztverei, jāatzīst, ārkārtīgi komplicētos un austrumniecisko intrigu pilnos notikumus pirms teju tūkstoš gadiem, kad Hanu dinastijas pārstāvji dibināja to ģeopolitisko veidojumu, ko vēlāk mēdza saukt par Dižās Ķīnas impēriju un kas arī aprakstīts leģendārajā ķīniešu tautas eposā Romānā par trim karalistēm. Tā, ka Kauja pie Sarkanās klints ķīniešiem ir tas pats, kas latviešiem Lāčplēsis vai somiem Kalevala utt. Tajā fokusējas visi ievērojamākie mītiskie jeb arhetipiskie sižeti un no katra skatītāja izglītotības pakāpes atkarīgs, vai viņš Vū filmā saskatīs leģendārās Trojas Helēnas un ne mazāk leģendām iemauktā zirga Odiseja darbu, Makbeta, Karaļa Līra, Romeo un Džuljetas sižeta aizmetņus, vai uztvers notiekošo par smuku un acīm raibu pasaku par mūžīgo varas, naudas, nodevības — visu šo cilvēcisko kaislību, pasaulīgo un pārpasaulīgo ieguvumu un zaudējumu tēmu. Kaujas mākslas Filmā daudz vietas veltīts slavenajām ķīniešu Astoņām kaujas mākslām, sauktām arī par Zaļā drakona leģendām, taču Vū nav centies sekot nesenās "pavieglās vēstures interpretēšanas" jeb 300 spartiešu komiksa pēdās, bet gan miksējot vizuāli intriģējošas batāliju un galma dzīves ainas, mēģināt pieradināt skatītāju pie domas, ka katrai tautai ir sava, neatkārtojama un sarežģīta vēsture. Simpātiska ir arī doma, ka Āzijas kino — tie nav tikai ikoniskie kungfu aktieri, kas slaveni pasaulē, pateicoties Holivudai, — kā Džekijs Čans, Džets Lī un viņu priekšteči, bet — ka pasaule var lepoties ar tādiem pirmklasīgiem ķīniešu (kurus biežāk uztver kā honkongiešu) kinematogrāfistiem kā Mišela Jeo, Endijs Lau, Donijs Jens, Ronijs Ju, Jens Vopins, Čens Kaige, Žans Imou, Angs Lī...) Visbeidzot — šī filma ir krāšņa atrakcija, kuras analogu var meklēt kaut kur starp Tīģeri un drakonu, Karu un mieru un Matrix. Vai no tās var iegūt skaidrību par Ķīnas vēsturi? Šaubos. Austrumi, kā smejies, ir tāda dikti smalka padarīšana.Filma Kauja pie Sarkanās klints. Parex Plaza 30.I—5.II 12.00, 15.15, 18.15, 21.15
Kauja pie Knip.., tfu, klintīm
Rīt ambiciozās Ķīnas filmas Kauja pie Sarkanās klints pirmizrāde Pērn jūlijā visā Āzijā ar nacionālo svētku vērienu, bet Pekinā pat ar krāšņu pirmizrādes salūtu startējusī Kauja pie Sarkanās klints/Red Cliff ir sen Holivudā strādājošā ķīniešu režisora Džona Vū pirmā filma dzimtenē kopš 1992.gada un tiek reklamēta kā mērogu un nodarbināto cilvēkresursu ziņā vērienīgākā vēsturiskā filma, kāda Ķīnas Tautas Republikā jelkad tapināta.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.