Kinoeksperti: “Rūdolfa mantojums” paliks kā vēsturisks mantojums

Piekrītu Upim par muļķīgām un bezjēdzīgām filmas beigām.

Filma , kurā forma daudz iespaidīgāka par saturu. Sižets tāds...gandrīz nekāds. Nepatika garās bēru ainas un Rēzija, liekas, nevarēja saprast vai viņas varone skumst par vīra nāvi vai nē....

Noskatījos aizvakar filmu. Es esmu pārsteigts par kritiķu labajām atsauksmēm un tautas pozitīvo eiforiju. Visu cieņu režisoram par "Kapteiņa Enriko pulksteni", "Limuzīns Jāņu naklts krāsā" Un "Nenopietno cilvēku", bet šī ir kārtējā izgāšanās, laikam 4. pēc kārtas, pēc "Cilvēka bērna". Filma vizuāli ir butaforiska, nevar noticēt nevienam kadram, Cinevillas putoplasta Rīga un blakusesošā tikko uzcirstā latvju sēta ar māla krūzēm no suvenīru shopa. Filmas scenārijs ir infantili senils, vai senili infantils - anyway. Ja būtu ņemts kāds Blaumaņa darbs par pamatu, tad varētu vēl cerēt. Aktieru tēlojums tradicionāli latviski uzspēlēts un teatrāls. Visstulbākais ir Streiča aizkadra komentārs un tēlu emociju raksturojums visas filmas garumā ar idiotiskiem vecu fotogrāfiju snapshotiem. Kāds kritiķis bija rakstījis, ka filmas joki un replikas folklorizēsies līdzīgi, kā "Limuzīnā". Visas filmas garumā neatradu nevienu joku, vai asprātību par kuru būtu vērts pat pasmaidīt. Tā arī nesapratu par ko ir filma. Par latviešu nācijas lepnumu, pašcieņu un cerību. Bet kāpēc tad galvenais varonis, kas to iemieso finālā gadījuma pēc ielien aukstā ūdenī un saslimst un izlaiž garu??? Filma sākas it kā komēdija, pa vidu pāriet melodrāmā (mīlas trīstūris). Bet beidzās, bez maz kā traģēdija, kur Ancāns nosprāgsts, Skrastiņš kļust par kropli un Rēzija - stiprā latviešu sieviete, tradicionāli paliek viena, vadot visu saimniecību. Paradoksālā kārtā - oponējot latviešiem ģenētiski iekodētajam nelaimju un sakāves kodam, Streičs to pašu apliecina ar idiotisko finālu, kurš simboliski tiek ietērpts bēru formātā..

Interesanti, ka RM nav ievietots "Izklaides" sadaļā "Vērtējam filmas". Laikam dižkritiķiem radušās šaubas - vai tā ir filma, vai arī pārpratuma ceļā uz lielā ekrāna nonākuši atgriezumi. Tā starp citu arī ideja. Varbūt ar Streiča projektu noticis kas līdzigs kā gadījās tam režisoram Almodovara filmā "Zaudētie apskāvieni" - aizvainots konkurents mīlas frontē izmāna darba materiālu un tad izvēlās visšausmīgākos epizožu variantus, vienmēr jau ir vairāki, un tad no šī faktiski miskastei domāta materiāla samontē filmu, ko uzdod par meistara veikumu. Pats režisors, ja atceraties, tobrīd paslēpies no sabiedrības. Man aizdomas krīt uz Graubu, kurš ar diletanta apmātību vienu filmu jau pataisījis par apsmieklu. Baigi daudz kas jau iekš RM atgādina atziņas no "Kurmīt, mana ziemeļmeita" gudrību vācelītes "Kā jātaisa kino".

Vot, labi pateikts. Desmitniekā trāpīts uzreiz!

Naumani, tas Tu? :) Bet vispār - diemžēl, pievienojos. Pastkartiņu burleska, precīzi. Neviena emocija nevienā acī.

Tik slikts operatora darbs sen nebija redzēts...

Negribas pelt, bet kaut kā nepatika tas stila atkārtojums...Tomēr tas ir subjektīvs skatījums.

A kas, bez Reshkas ciitu aktriizhu naff?

Pārcukurota filma, diezgan pavirši veidota.

Paldies visiem filmas veidotājiem! Ļoti gribas uzteikt operatora darbu.Bez šīs mākslas būtu vienkāršs sadzīvisks stāstiņš.Filmas apmeklējums būtu vērtīgs skolniekiem,bet ar skolotāja iepriekšēju skaidrojumu. Interesantas ir sižetiskās līnijas kuras radniecīgas mūsdienām. Jauki,ka piekrituši filmēšanai mums atpazīstami ļaudis.Malači! Tas piedod košumu. Lai veicas visiem filmas radītājiem. Un skat'tājiem gūt prieku,ka arī mēs ko varam!

Larsa fon Trīra 90-to gadu hīta "Idioti" dvīņu māsa! Patiks visiem Trīra "Idiotu" cienītājiem + tiem, kas gaida kārtējo Rēzijas kinostriptīzu. Kā bez tā. Var skatīties arī kā kārtējo mūsdienās no jauna tik iecienītā farsa / burleskas žanra darbu. Sākumā mazliet traucē, ka haltūrisms spiežas ārā no katra kadra, teikuma, muzikālās pļerināšanas, Gaideļa "jokiem", bet tas viss turpinās ar tādu konsekvenci visas divas stundas, ka tā droši vien bijusi režisora iecere. Drosmīgs solis uzņemt filmu ar mobilā telefona kameru - tieši tāda ir attēla kvalitāte -, bet tas jau akurāt iederas postmodernās estētikas rāmjos, tāpat kā visādu gavrilovu un roberto meloņu iesaistīšana aktieru ansamblī. Vēl drosmīgs arī Rēzijas - Skrastiņa tēlojums. Daži maldīgi varētu gaidīt, ka tur būs jūtas, mīla, romantika, bet abi vienkārši truli blenž kaut kur viens otram garām. Skarastiņš kādreiz izspiež dežūrsmaidiņu. Tomēr režisora iecere saprotama - viņi ir vēl viens realitātes šovu un sieviešu žunālu "interviju" pasaules citāts, kas šajā postmodernajā kolāžā iederas johaidī.

Hokejs neinteresē? Tad jau kino arī neinteresē. Interesē tikai paša rakstīti komentāri... (gan par hokeju, gan kino).

esmu sajūsmā par Streiča filmu! Rūgumpodiem jau nekas nav labs, tikai pašu atraugas!

Filma ir spēcīga. Lieliska ilustrācija Steiča stāstījumam. Sevišķi atjautīgi iefilmēti filmas sponsori - Gavrilovs, Ķirsons.