Lekcijā tiks demonstrēti kadri no filmām „Aptumsums”, „Sarkanais tuksnesis”, „Jaunatne un perversija”, „Zabriskie Point” un citiem režisora darbiem. Komponists Imants Zemzaris stāstīts par Mikelandželo Antonioni filmu ietekmi uz viņa mūziku. Šādi iedvesmojoties, savulaik tapuši skaisti skaņdarbi: piemēram, “Country. September.” (1974.)
„Nopietni ņemot, Mikelandželo Antonioni nekad nevajadzēja kļūt par to, par ko viņš ķluva – leģendu starp nedaudzajiem sev līdzīgajiem. Viņš atļāvās eksperimentēt kino žanrā manierē, ko citā gadījumā nepieņemtu neviens normāls skatītājs; atteicās no vienojoša stāsta, atstājot vien neskaidru nojausmu par savstarpēji atrauto epizožu saistību; izpleta laika sajūtu garāku kā jebkad iepriekš, liekot ikvienam no jauna un jauna piedzīvot realitātes garlaicību; atņēma iespēju skaidri identificēties ar varoņiem, saglabājot to frigido atsvešinātību. Un tomēr tas vienlaikus bija nosacījums viņa ģenialitātei: viņa spējai piefiksēt cilvēcisko pieredzi galēji izkristalizētā skaidrībā,” uzsver Dāvis Sīmanis. Savukārt franču režisors Žans Pjērs Melvils reiz sacījis, ka Antonioni skatās uz dzīvi tā it kā viņš būtu zviedrs vai norvēģis: "Viņš ir ziemeļnieks - pārāk auksts". Kā norāda D. Sīmanis, iespējams, tieši „aukstums” padarīja režisora darbu tik nozīmīgu iedvesmas avotu arī latviešu autoriem.”
Kā pastāstīja A. Kļaviņa, lekciju un sarunu cikls “ UN CITI…” ir veltīts 60. – 80. gadu Latvijas neoficiālajā mākslas videi nozīmīgām parādībām. Pasākumu sērija piedāvās jaunāko paaudžu pētnieku skatījumu uz tā laika fenomeniem kombinācijā ar laikabiedru atmiņām. Cikla motivācija ir pārliecība, ka 30, 40 un pat 50 gadus senās mākslas parādības izskaidro daudzas mūsdienu kultūras un sociālās norises un var kalpot par iedvesmas avotu jaunradei. Ieejas maksa uz pasākumiem: pieaugušajiem Ls 2, studentiem un pensionāriem Ls 1
“UN CITI…” lekciju un sarunu ciklā Rīgas Mākslas telpā sekos:
30. novembrī plkst. 18. Prof. Janīnas Kursītes lekcija par Anša Epnera filmu „Lielvārdes josta” (1980). Sarunā piedalās mākslinieki Valdis Celms un Uģis Pucens, datorprogrammētājs un politiķis Armands Strazds.
7. decembrī plkst. 18 Saruna par neformālās mākslas vides kontaktiem ar ārvalstīm padomju periodā. Sarunā piedalās mediju speciālists Andris Mellakauls, kultūras menedžere Ilze Gulēns, Sorosa Fonda direktors Andris Aukmanis, mākslas pētnieks Jānis Borgs.
14. decembrī plkst. 18 Dr. Cēzara Ballestera (Bornmutas Universitāte, Lielbritānija) lekcija par poļu un čehu sirreālisma kino 60. / 70. gados. Sarunā piedalās mākslinieks Artūrs Rinķis, grāmatas „Nenocenzētie” redaktors Eižens Valpēters.
21. decembrī plkst. 18 Režisoru Alvja Hermaņa un Modra Tenisona saruna par Tenisona metateātri.
Izstāde „UN CITI virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960 – 1984” Rīgas Mākslas telpā apskatāma līdz 30. Decembrim. tā atklāj mazāk pazīstamus autorus un parādības, kas atšķiras no tradicionāliem priekšstatiem par padomju laika mākslu.