Kinoteātrī „Rīga” atsāksies lekciju cikls „Tas, ko tu nedrīksti nezināt II”

23. janvārī plkst. 18.30 kino „Rīga” ar Klāsa Vāveres un Ditas Rietumas lekciju „Viņi ir šeit: Keita Blānšeta, Tods Heiness un Bobs Dilans” atsāksies lekciju cikls „Tas, ko tu nedrīksti nezināt! II”, kas līdz šim norisinājās Rīgas Kino muzejā. Noslēgumā lekcijas apmeklētājiem būs iespēja noskatīties filmas „Es neesmu šeit!” vienīgo seansu Latvijā, informē kinoteātra projektu koordinatore Agnese Zeltiņa.

Astoņu lekciju cikls „Tas, ko tu nedrīksti nezināt! II”, kas norisināsies no 2009. gada janvāra līdz maijam, piedāvā iespēju iepazīties ar spilgtām mūsdienu kinorežijas personībām un viņu daiļradi – „dzīvajiem klasiķiem”, kinomākslas autoritātēm, māksliniekiem, kuru radošais rokraksts būtiski ietekmē mūsdienu kino.
Šajā lekciju ciklā pazīstami kinokritikas profesionāļi un praktiķi — Viktors Freibergs, Dita Rietuma, Daira Āboliņa, Normunds Naumanis, Jānis Putniņš un Dāvis Sīmanis – iepazīstinās kino „Rīga” apmeklētājus ar mūsdienu kinorežijas autoritāšu daiļradi.

Pēc lekcijas 23. janvārī sadarbībā ar ACME skatītāju uzmanībai tiks piedāvāts Toda Heinesa filmas I’m not there, kas veltīta leģendārā mūziķa Boba Dilana daiļradei, vienīgais seanss Latvijā.

Vakara varoņi – aktrise Keita Blānšeta, amerikāņu neatkarīgā kinorežijas parādība Tods Heiness un leģendārais amerikāņu mūziķis Bobs Dilans. Savdabīgajā filmā – versijā par mūziķa dzīvi – viņu spēlē seši aktieri, tostarp arī Keita Blānšeta, kas par lomu filmā saņēmusi Venēcijas kinofestivāla Volpi kausu un bijusi nominēta Oskaram. Savukārt Bobs Dilans kļuvis par reto radošā briedumā esošo mūziķi, kuram veltīta spēlfilma.

Projektu veido biedrība „Ekrāns”, Rīgas Kino muzejs un Nacionālais Kino centrs, kompānija ACME un kino „Rīga”. Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Biļetes cena: Ls 2.50. (ar ISIC karti - 2.00 Ls).
Speciālais piedāvājums – pērkot biļetes uz 7 lekcijām (uzreiz vai sakrājot 7 biļetes no katras lekcijas) 8. saņem bez maksas.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Lekciju cikla programma

23. janvārī plkst.18.30
Es neesmu šeit/ I’m not there
ASV, 2007. Režisors T.Heienss. Lomās K.Blānšeta, R.Gīrs, H.Ledžers, K.Beils.
Filmas vienīgais seanss uz lielā ekrāna Latvijā!
Lektori: Dita Rietuma un Klāss Vāvere.

4. februārī plkst. 17.30
Harolds Pinters – dramaturģijas karaļa pēdas kino
Nesen mūžībā aizgājušā britu dramaturga, Nobela prēmijas laureāta Harolda Pintera ieguldījums ir neizdzēšams. Būtiskas pēdas viņš atstājis arī kinematogrāfā – pēc Pintera scenārijiem veidotas filmas Sulainis (1963), Svešinieka mierinājums (1980), Franču leitnanta sieviete (1981) u.c. Par dramaturga pēdējo darbu kino kļuvusi filma Okšķeris (2007).

Okšķeris/ Sleuth
Lielbritānija, 2007. Režisors K.Branags. Lomās Dž.Lovs, M.Keins.
Lektors: Viktors Freibergs.

25. februārī plkst. 17.30
Gijermo del Toro – Meksikas mistiķis Holivudā
Gijermo del Toro Holivudā ir radījis Elles puiku (Hellboy) „seriālu”, taču viņa talants ir daudz ietilpīgāks. Del Toro apsēstība mākslā saistīta ar iracionālā, makabrā pētniecību, ko spilgti pierāda viena no viņa izcilākajām filmām Fauna labirints. Viņš par neticamām, iracionālām parādībām prot runāt kā par pilnīgi dabiskām matērijām, miksējot reālo un sirreālo pārliecinošā kinematogrāfiskā audeklā.

Fauna labirints/ El Laberinto del fauno
Meksika, Spānija, ASV, 2006. Režisors G. del Toro. Lomās S.Lopess, M.Verdū, I.Bakuero.
Lektors: Normunds Naumanis.

11. martā plkst.17.00
Deivida Linča nogrieztā auss
Viens no unikālākajiem, alternatīvākajiem XX gs. otrās puses režisoriem Deivids Linčs savā daiļradē pēta cilvēka zemapziņas un kaislību telpu, piedāvājot spēli ar laiku, telpu un stāstījuma veidu. Gleznotājs, provokators, neobarbarisma aizsācējs un jauno tehnoloģiju slavinātājs – lūk, Deivida Linča esence!

Iekšzemes impērija/ Inland Empire
ASV, 2006. Režisors D.Linčs. Lomās L.Derna, Dž.Aironss, Dž.Ormonda, V.H.Meisijs.
Lektors: Viktors Freibergs.

18. martā plkst.17.30
Amerikāņu dzīvā leģenda Mārtins Skorsēze
Šī itāliešu izcelsmes amerikāņu režisora vārds pasaules kino ir ārkārtīgi būtisks jau kopš XX gs. 70. gadiem. Skorsēzes filmas Satrakotais vērsis, Taksists ir 80. gadu klasika. Taču režisors turpina strādāt un saņemt arī Kinoakadēmijas balvas. 70. – 90. gados viņa filmu seja bija Roberts de Niro, turpretī tagad tas ir Leonardo di Kaprio. Par Skorsēzes XXI gs. skaļāko sasniegumu tiek uzskatīta filma Atkritēji.

Atkritēji/ The Departed
ASV, 2006. Režisors M.Skorsēze. Lomās L.di Kaprio, M.Deimons, Dž.Nikolsons. M.Valbergs. Filma saņēmusi 8 Oskarus.
Lektors: Jānis Putniņš.

8. aprīlī plkst.17.30
Pedro Almodovara sievietes
Spāņu režijas zvaigzne – ekstravagantais, izaicinošais režisors Pedro Almodovars ir teju vienīgais, kas spēj savienot šķietami nesavienojamo – traģisko un komisko, izsmalcināto un kičīgo, trauslu smeldzi un provokatīvus sižeta elementus. Pedro Almodovara rokas ir izveidojušas pasaulē populārākos spāņu aktierus – Pēnelopi Krusu un Havjēru Bardemu. Īpašas attiecības viņam vienmēr ir bijušas ar sievietēm un viņu stāstiem.

Atgriezties/ Volver
Spānija, 2006. Režisors P.Almodovars. Lomās P.Krusa, K.Maura.
Lektore Daira Āboliņa.

22. aprīlī plkst.17.30
Džūljens Šnābels. Nomirt, lai dzīvotu
Mākslas pasaulē Ņujorkas glezniecības lauvas – lielformāta ekspresīvu gleznu radītāja – Džūljena Šnābela vārds ir megazvaigznes statusā kopš 80. gadu sākuma. 90. gadu vidū viņš sevi pieteica arī kino elitē. Vēlīnā debija kinorežijā 45 gadu vecumā – filma Baskiā (1996) – uzreiz kļuva par notikumu. Sekoja Pirms atnāk nakts un četriem Oskariem nominētā Skafandrs un tauriņš.

Skafandrs un tauriņš
Režisors Dž.Šnābels. Lomās M.Amalriks, E.Senjē, M.fon Sīdovs.
Lektore: Dita Rietuma.

6. maijā plkst.17.30
Vudijs Allens – neirozes un intelekts
Režisors, intelektuālais komiķis Vudijs Allens ir amerikāņu kultūras leģenda kopš 70.gadiem, kura veidols ir kļuvis par atpazīstamu zīmolu. Allens pats ir filmējies daudzās no savām asprātīgajām, sievietes un vīrieša attiecības analizējošajām filmām. Savulaik viņa komēdija Annija Hola (1977) pārspēja Zvaigžņu karus, iegūstot tā gada labākās filmas Oskaru. Pēdējos gados Allens ir piedzīvojis renesansi, filmējot Eiropā – Uzvaras punkts, Skandāls, Vikija Kristīne Barselona u.c. Kasandras sapnis ir viens no pārliecinātā ņujorkieša Allena Eiropā tapušajiem darbiem.

Kasandras sapnis/ Cassandra's Dream
Lielbritānija, 2007. Režisors V.Allens. Lomās K.Farels, J.Makgregors, T.Vilkinsons.
Lektors: Dāvis Sīmanis.