Latvieši nav nūģi

novembri, kad dosies uz kinoteātri apraudzīt otru "bērnu" – režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa izauklēto spēlfilmu Sapņu komanda 1935. Aktieris, kura nozīmīgākais veikums līdz šim saistījies galvenokārt ar Latvijas Nacionālo teātri, debitē vērienīgā kinoprojektā galvenajā lomā. Viņa atveidotais Valdemārs Baumanis bija mērķtiecīgs un talantīgs cilvēks, kurš pagājušā gadsimta 30. gados izveidoja un vadīja Latvijas basketbola izlasi un izvirzīja mērķi – uzvarēt pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs basketbolā Ženēvā. Un to arī panāca. Ko mūsdienu latvietim  var iemācīt šis vīrs, no nākamās nedēļas jāskatās Latvijas kinoteātros.Skrējiens ar čemodāniemIr skaidrs – Latvijā lieli kinoprojekti ir retums, tāpēc savs prieks rodas jau  no tā vien, ka filmas _Sapņu komanda 1935 _reklāmas materiālā ieraugi tik daudz jauno latviešu aktieru seju. Filmēšanās pēcgaršu Jānis Āmanis raksturo īsi: "Ir mazuma piegarša." Gribējies vēl ilgāk pabūt filmēšanas komandas draudzīgajā un omulīgajā gaisotnē. "Mums ir izveidojušies arī savi lokālie joki. Piemēram, visu vasaru ik pa brīdim tika piefilmētas tādas epizodes, kurās mums ir jāskrien ar čemodāniem.Vairāk gan tika pārējiem puišiem, man – ne tik traki. Pēc tam rudenī atnākam uz teātri, un uzvedumā Tikai tā! pēkšņi mums atkal ir jāskrien ar čemodāniem! Kāpēc!?"Katrā ziņā filmēšanas laukumā vairāk dabūja pasvīst tieši "basketbola spēlētāji" jeb J. Āmaņa kolēģi no dažādiem teātriem. "Spēļu filmēšana bija liels pārbaudījums. Cienot savējos čaļus, es visās spēlēs stāvēju kājās un jutu līdzi. Visādi mēs viņus uzmundrinājām."J. Āmanim nav ne jausmas, kāpēc tieši viņš ticis izraudzīts par komandas trenera lomas atveidotāju, taču šis aktierdarbs  noteikti ir bagātinājis viņu kā personību. "Atbildības izjūta – tā ir nākusi vietā. Atbildība par to, ko tu dari, tiem, ko esi pieradinājis. Protams, nav tā, ka man tās nebija, taču šī īpašība ir augusi. Baumanim bija atbildības izjūta pret komandu, valsti un sevi pašu, pret sievu Elvīru. Uzņēmība kaut ko darīt – tā ir no  Baumaņa, noteikti."Vīriešu kaprīzesPareizā stīga Valdemāra Baumaņa lomai tika uztaustīta ar režisora palīdzību. No svara bijis arī kopējais noskaņojums filmēšanas laukumā. "Ļoti daudz kas ir atkarīgs no operatora garastāvokļa, protams, arī no pārējiem čaļiem. Ja kāds īgņojas vai pēkšņi uznāk kaut kādas kaprīzes – gluži kā sievietēm reizi mēnesī (piedodiet man, lasītājas!), arī džekiem hormoni reizi mēnesī trako. Tādos gadījumos ir jāpapūlas dabūt atpakaļ savu tēlu." Režisors A. Grauba nemitīgi palīdzējis uzjundīt vajadzīgās sajūtas, mācījis neuztraukties, ja kāds, pavelkot uz zoba, aizrādījis aktierim par iztriektiem n-tajiem dubliem. "Sākumā ņēmu galvā. Tomēr pirmā filma, mēģinu saprast, ap ko viss grozās. Prasīju Aigaram: kas ir? Viņš teica, lai neuztraucos – vienkārši vajag ļoti daudz filmēta materiāla ar galvenās lomas atveidotāju, lai būtu no kā izvēlēties."Patriotismu vajag"Aigars ir nenormālākais pedants," J. Āmanis komentē režisora īpašības, ar kurām filmēšanas gaitā nācies aprast. "Nekas nenotiek, kamēr viņš nav noskaidrojis visu līdz sīkumam. Vistrakākais, ko es nevaru ciest, ir nīkšana. Kino ir tāda lieta, ka tev ir jāmāk savākties, sakoncentrēt sevi. Kad filmēšana bija pusē, es to iemācījos."J. Āmanis dēvē režisoru par mūžīgo dzinējspēku – hiperaktīvu, patriotisku un emocionālu cilvēku, kurš prot ievilkt pārējos it visā, ko pats aizsāk. Aktieris atzīst, ka arī pats ir patriots un nekaunas no šī vārda, tāpēc augstu novērtē A. Graubas apņēmību veidot patriotiskas filmas. "Man tā neliekas: ārprāts, cik var par to patriotismu, uztaisām labāk filmu par mīlestību, trilleri! Protams, ja kāds taisa trilleri, lūdzu, man nekas nav pretī, taču mums ir tik daudz interesantu, vēsturisku stāstu, kurus vajadzētu izstāstīt. Arī tajos var būt mīlestība, trilleris, spraigi momenti, naids, pat šausmene."Filmas Sapņu komanda 1935 centrā nav likta politika vai karadarbība, bet gan pozitīvs, aizraujošs vēsturisks notikums, par kādiem zinām diezgan maz. Protams, filmā varēs iepazīt arī birokrātiskus šķēršļus, kādi savulaik bijuši jāpārvar, lai basketbola komanda tiktu pie nepieciešamā finansējuma. Nenoliedzams fakts – dažus gadus pēc uzvaras čempionātā Otrais pasaules karš nesaudzēja vairāku komandas biedru dzīvību.Izlaušanās gars"Toreiz bija ārkārtīgi svarīgi iziet Eiropā, taču vēlme kaut kur izsisties nav mazinājusies – tieši otrādi," saka J. Āmanis, jautāts par motivāciju tiekties pēc augstākiem mērķiem pagājušā gadsimta sākumā un šodien.Aktieri priecē, ja gadās ļaudīs izdzirdēt sarunas par individuāliem plāniem, kā uz Latviju atvilināt savējos no Anglijas, Īrijas un citām peļņas vietām. "Kāds ir uztaisījis savu firmu, un viņam ir zināms ļoti labs meistars, kas aizbraucis uz Angliju. Vajadzētu viņu pierunāt atbraukt atpakaļ. Labi, sākumā neies tā, kā vajadzētu, pēc tam – viss aizies. Cilvēki kļūst arvien uzņēmīgāki."18. novembra svinībām un droši vien arī Valdemāram Baumanim atbilstošā garā J. Āmanis teic, ka latviešiem ir jāparāda, ka viņi nav nekādi nūģi, par kādiem bieži vien pašrocīgi tiek pataisīti sociālo pētījumu tabulās. "Latviešiem jātur galva augšā – pietiek nīkuļot! Latvieši lielā mērā ir un paliek optimisti."Valsts dzimšanas dienu aktieris svinēs mājās. "Ar ģimeni. Pilnā skaitā! Sieva, dēls, es un suns. Lai iet arī suns!" Savukārt uz filmas pirmizrādi iešot viens pats – lai nesāpinātu dārgāko cilvēku, kuram šoreiz jāpaliek mājās.