Un tā bez gala. Taču diez vai tik cēls mērķis — brīdināt jaunavas par atkarību no konsumerisma un šopoholisma mānijas viltīgajiem tīkliem — ietilpa filmas Līgavu kari veidotāju plānos. Visdrīzāk gadījums ir primitīvs — kā jau Holivudas mačistiski orientētajā ražotnē ierasts, šī ir lieliska iespēja paņirgāties par sieviešu stulbumu, atkarību no modes un galu galā — no vīriešiem. Starp citu, ne velti abu meiteņu Līvas un Annas visai skopajās ekrāna biogrāfijās, kas viņas raksturotu kā dzīvus cilvēkus, tāds jēdziens kā tēvs vispār nav paredzēts, — viena, tā teikt, ir tipiska memmesmeitiņa (Līva/Hadsone), otra — bārene ar "audžumāti" pie sāniem (Emma/Hetaveja) Abas ir mīlētas un izlaistas, bet materiāli nodrošinātas, kaut arī savai lielajai dienai naudu esot krājušas 10 gadu, kopā skaitot dolārus un kopīgi sapņojot, kā to notērēs kāzu dienā Manhetenas šikākajā hotelī Plaza — jo šo vietu kā "labāko Ņujorkā" jau gadiem iesaka ASV žurnāls Brides/Līgavas. Tāpēc arī nepieciešama "pilsētā visprofesionālākā" kāzu plānotāja jeb menedžere Meriona (kura, pateicoties Kendisas Bergenas lieliski ironiskajam buldoga šarmam biznesa lietās, pilnībā pārliecina, ka šī nu būs tante, kas pat pusgadu Hudzonā mirkušu mironi spēs pārdot par Ņujorkas labāko līgavaini). Bet tieši Meriona ir tā, kam viss misējas ar pulksteņiem un datumiem, kādēļ rodas pilnīgi plānprātīga un neticama situācija, par kuru normāli cilvēki pasmietos, bet te, lūk, vesela filma uzņemta!Naudu dedzinot Vislabākais filmas "patērējošā patosa" nosodījums lai jums ir fakts, ka šogad jūnijā tāds Plaza numurs, kurā filmā pulcējas viena no laimīgajām līgavām ar savām brūtesmeičām, maksā 2195 ASV dolāru. Plus ēdamzāles īre, plus deju plača īre, plus viesu izmitināšana (un to filmā ir ne mazāk par 200) plus svinību mielasts, plus mūziķi, plus... plus… Cik simtus tūkstošu šīs kāzas maksā? Nē, tās abas meitenes, no kurām viena ir iesācēja juriste, otra tikai skolotāja, dzīvo acīmredzami pāri saviem līdzekļiem. Pat ja tie ir krāti 10 gadu. Pareizāk, filmas veidotāji atrodas ārpus realitātes. Varbūt PEK (pasaules ekonomiskās krīzes) laikā šī filma ir ar psihoterapeitisku efektu? Nē, neticu, ka sievietes ir tik lielas muļķes, lai dedzinātu dzīvu naudu un vēl pie viena labprātīgi zaudētu labāko draudzeni.... Pats jocīgākais, ka šīs bezjēdzīgās un bezatbildīgās filmas režisors ir Gērijs Viniks, cilvēks, kurš veidojis aizkustinošo pasaku par zirnekļu burvi Šarlotes tīkls. Jā, krīze atstāj iespaidu ne tikai uz aktrisēm, kuras lētas popularitātes un sešu miljonu honorāra (katrai) vārdā gatavas ziedot reputāciju. Jo ir skaidrs kā diena, ka sievietes uz šo filmu skries kā dulnas — ir taču patīkami pasmieties par citu muļķību, vai ne? Visbeidzot — visnožēlojamākie šajā filmā ir abu izredzētie. Pavērojiet viņu sejas, mēģiniet sameklēt tur kaut ko līdzīgu personībai vai vismaz tās vārgai atblāzmai! Kad tas jums pie labākās gribas neizdosies, tad gan mēģiniet apjēgt, ko abas meitenes šajās nullēs atradušas.
Līgavu kari
Diez vai filmas autorus vadījis cēls mērķis — brīdināt jaunavas par
atkarību no konsumerisma un šopoholisma mānijas viltīgajiem tīkliem
Keita Hadsone un Anna Hetaveja ir ne tikai glītas, bet arī labas
aktrises — vai gan netalantīgām meitenēm regulāri tiktu dāļātas dažādas
profesionālās atzinības, Zelta globusu un Oskaru nominācijas (abām
tādas jau ir, bet Hetavejai Zelta globusa nominācija šogad par bijušās
narkomānes lomu drāmā Reičela precas, ko vairākas reģionālās — 4 no 11
— ASV kinokritiķu asociācijas jau nosaukušas par gada labāko tēlojumu)?
Jājautā, kāda suņa pēc viņas piekritušas piedalīties sitkomā par divām
bērnības draudzenēm, kuru attiecības spēj sabojāt absolūts sīkums? Kā
sarkastiski raksta kolēģis Īberts, "kāpēc viņas spēlē varones, kuru
intelekta koeficients līdzinās tukšai konservu kārbai, bet uzvedība
atgādina bezsmadzeņu nozombētos radījumus no Stepfordas sievām?" Jā,
kādēļ?Histēriskas fūrijas
Ir pilnīgi skaidrs, ka jaunas sievietes, kas vienā sekundē kļūst par
trakām, psihiski nestabilām histēriskām fūrijām, kuras absolūti nespēj
kontrolēt nedz savus nervus, nedz apkārtējo realitāti, ja kaut sīkums
viņu ieplānotajā agenda (dienaskārtībā) neatbilst noteiktam iedomātam
standartam — tas ir samērā jauns patērētājsabiedrības produkts un
fenomens, principā — smaga psiholoģiska trauma, kuras "ārstēšana" ir
apburtais loks: psihoterapeitu palīdzība, vēl augstāku un principiālāku
dzīves ārējo standartu uzstādīšana, perfekcionisms — tas viss,
pirmkārt, prasa milzu līdzekļus (un tāpēc ļoti apmierina sievietes
"apkalpojošās" industrijas), turklāt, otrkārt, visi drīz noved pie
kārtējā nervu sabrukuma.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.