Kādu vakaru ar lepnu auto pārbraucis mājā - apskaužami elegantā būvē urbānā minimālisma stilā ar lieliski dizainētiem haiteka interjeriem un kādu apbrīnojami komplicētu uzparikti, kas rotā Teda istabu (tādu tehnisku spēlīti, konstrukciju, kurā metāla lodīte ripo pa daudzām dažādu līmeņu gropītēm, drastiski pārvarot cilvēka fantāzijas uzburtos maršruta labirintus), viņš gluži kā lūsis nemanāmi pielavās sievai no mugurpuses, apskauj to, pačukst viņai dažas zīmīgas frāzes un aukstasinīgi iešauj galvā. Viņai. Bet meditatīvā, prātu nomierinošā rotaļlieta turpina kustēt.
Viss ir pilnīgi skaidrs - ir slepkava, ir motīvs (to ir redzējis skatītājs, bet, protams, nezina filmas darbības varoņi), ir pierādījumi. Jauns un ārkārtā ambiciozs jurists Villijs (Raiens Goslings), kurš, minūti pirms dodas iekarot katra likumkalpa karjeras augstākās virsotnes, veiksmīgu darbu sabiedriskajā sektorā nomainot pret miljonu privātpraksi ietekmīgā juridiskajā firmā ar dāsnām priekšrocībām (kaut vai blondās seksīgās priekšnieces izskatā, ko šoreiz labi tēlo anēmiskā Rozamunda Paika), uz atvadām no valsts apsūdzības cēlāja posteņa paķer Teda Kroforda lietu kā sīku spičku. Nenojaušot, ka šis necilais vecišķās greizsirdības ekstrēma gadījums pamatīgi aplauzīs nesimpātiskajam jaunulim radziņus.
Skaidra lieta - stingras rokas profesionālis, režisors ar smieklīgo uzvārdu alias biedrs Gregorijs Hoblits, kurš 1996.gadā komerciāli varen veiksmīgi debitēja ar psiholoģisko trilleri Pirmatnējās bailes/Primal Fear, bet gandrīz izgāzās ar Hārta karu/Harts War (filmu par II pasaules karu ar Brūsu Villisu) un Frekvence/Frequency (dikti sapiņķerēto paranormālo parādību drāmu ar Džeimsu Kavīzelu), uzskatīja, ka Lūzuma/Fracture scenārijs ir lielisks. Tas apspēlē t.s. ideāli izskaitļotās slepkavības plānu un joprojām ir iecienīta skatāmviela detektīvtrilleru cienītājiem, ja atceramies kaut vai Pamatinstinktu/ Basic Instinct ar Šāronu Stounu un Ideālo slepkavību/Perfect Murder ar Gvinetu Paltrovu, Maiklu Duglasu, Vigo Mortensenu kā šī žanra modernajiem etaloniem. Savukārt vienā tādā ideāla nozieguma plāna filmā Līķu skaitīšana/Murder by Numbers līdzās Sandras Bullokas policistei ļauno zēnu tēloja tolaik pavisam jauniņais Raiens Goslings, ko Hoblits šoreiz uzaicināja centrālā antagonista - kopš Jēru klusēšanas/Silence of the Lambs laikiem mūžīgā un atkal ideālā slepkavnieka Hanibāla Lektera - Hopkinsa - prokurora lomā. Tā arī iznācis, ka jaunās filmas galvenais intrigas magnēts ir tieši abi "jēriņi" - apsūdzētais un viņa juridiskais vajātājs, jo Hopkinsa + Goslinga saspēle ir augstākās raudzes aktiermeistarības piemērs. Abi pēc vella talantīgi! Kad uz ekrāna spēkojas šie divi, aiz kadra pazūd gan otršķirīgie personāži (kaut gan tos spēlē labi aktieri Deivids Strethērns, Fiona Šova, Ksandrs Bērklijs), gan pats upuris - sieva-dārzenis, jo Hopkinsa Krofordam slepkavība neizdodas, sieva formāli paliek dzīva, vien nokļūst komas stāvoklī. Pārējās sižeta intrigas fiškas palieciet nezinot, vien drīkstu atklāt, ka nozieguma vietā atrastais slepkavības mēģinājuma lietiskais pierādījums - pistole - izrādās… slepkavībā nemaz nav piedalījies. Lūzums izrādās filma nevis par ideālo slepkavošanas shēmu, bet gan kinematogrāfiska līdzība par mūžīgo tēmu - par tēviem un dēliem — burtiskā nozīmē, jo Hopkinsa un Goslinga harismātiskais duelis aizrauj vairāk par kriminālo intrigu — kā večukam izdosies apčakarēt visus un pierādīt mums, ka Amerikas tiesu sistēma ir nepilnīga. Bet nešaubieties ne mirkli - Hopkinsam izdosies, citādi jau visādi tur mērgļi O.Džeji Simpsoni Amerikā nestaigātu uz brīvām kājām, lai gan ir nogalējuši ne tikai sieviņas, bet arī viņu mīļākos! Tiesu sistēmas melnie caurumi jeb sistēmas kļūdas eksistē joprojām, bet Hopkinss tik pamiedz mums ar Hanibāla Lektera aci. Tā ka daļiņa ģeniālā komedianta Hopkinsa ironiskās pašparodijas un Raiena Goslinga spēcīgi uzburtā leģendārās Jēru klusēšanas Džodijas Fosteres vīrišķīgā reinkarnācija jauna, agresīva, ciniska karjerista veidolā arī piedalās filmā Lūzums, un par šādām kinematogrāfiskām atsaucēm man ir vislielākais prieks.
Ja kas - Hičkoks bija pirmais, kurš kino mums iemācīja, kā bez sekām novākt nemīlamu un/vai nemīlošu laulāto draugu vai draudzeni!