Marks Viāns ir vienas no Holivudas lielo studiju, tā dēvēto meidžoru, Paramount ražoto filmu izplatīšanas bosiem. Viņa pārziņā ir ne tikai Eiropas, bet arī Tuvo Austrumu un Āzijas tirgi. Aprīlī Paramount Pictures International un Universal Pictures International studijas Rīgu bija izvēlējošās par gadskārtējās darba tikšanās vietu — šeit pulcējās 85 Centrāleiropas un Tuvo Austrumu filmu izplatītāji no 20 pasaules valstīm. Ikgadējais pasākums, kas veltīts kino industrijas tehnoloģiskajiem jaunumiem un mārketinga aktualitātēm, notiek reizi gadā ikreiz citā valstī, tādējādi Rīgai bija izrādīts liels gods, jo šāda mēroga pasākums Baltijas valstīs notiek pirmo reizi.
Latvijā ne Paramount, ne Universal savas pārstāvniecības neplāno izveidot, šo studiju produkciju šeit kopš 90.gadu sākuma izplata Forum Cinemas. Ar Paramount pārstāvi Marku Viānu runājam par Holivudas biznesa interesēm Eiropā un arī Latvijā.
Pirms gada Holivudas studijas "Universal" un "Paramount", kas vēl nesen bija apvienotas zem UIP (United Pictures International) jumta, ir sākuši strādāt neatkarīgi. Kāpēc tika pieņemts šāds lēmums?
Lielajās un biznesam būtiskākajās 15 teritorijās, kurās darbojās UIP, tika nolemts sākt strādāt ar diviem atsevišķiem zīmoliem Paramount un Universal. Šāds lēmums tika pieņemts, lai nostiprinātu abu studiju zīmolu, kā arī izveidotu neatkarīgas filmu uzņemšanas struktūras jaunās teritorijās. Gan Paramount, gan Universal katru gadu piedāvā 20—25 filmas. Kopā ņemot, 40—50 jaunu filmu gadā ir ļoti daudz, lai katrai no tām varētu veltīt maksimāli daudz uzmanības. Tagad mēs to varam darīt.
Kuri tad ir šie lielie, Holivudas kompānijām "Universal" un "Paramount" tik nozīmīgie tirgi?
Lielbritānija, Francija, Spānija, Itālija, Beniluksa valstis, Austrālija un Jaunzēlande, Brazīlija, Meksika, Krievija...
Ko sagaidāt no tik maza tirgus kā Latvija?
Latvijā viss ir tik ļoti koncentrējies, tā ir tik maza valsts, ka nebija nepieciešams pārskatīt Universal un Paramount filmu izplatīšanas veidu. Mūs turpinās pārstāvēt Forum Cinemas — neplānojam šeit atvērt savus ofisus, tas ir par dārgu.
Kopš Latvijā ir pārstāvēta "Universal" un "Paramount" studiju produkcija (kopš 90.gadu sākuma), esam novērojuši milzīgu izaugsmi. Drīz Rīgā ienāks vēl viena multipleksu, daudzzāļu kinoteātru ķēde — Cinamon grupa.
Taču šī tikšanās Rīgā nav domāta, lai apspriestu sadarbību ar Latvijas kinoteātriem, tā ir mūsu kompānijām būtiska sanāksme, kurā runājam par biznesa stratēģiju, rādām filmas tiem mūsu pārstāvjiem no daudzām valstīm, kas ar šiem produktiem strādās.
Rīgā pagaidām ir viens multiplekss, līdz gada beigām jūsu pieminētais "Cinamon" sola vēl divus. Cik daudzzāļu kinoteātriem, jūsuprāt, ir vietas nepilnu miljonu apdzīvotā pilsētā kā Rīga?
Tas ir sarežģīts jautājums, es nezinu Rīgas ģeogrāfiju. Lielā mērā tas ir atkarīgs no pilsētas plānojuma, taču šāda izmēra pilsētai trīs multipleksi varētu būt minimums.
Ar kuru no Eiropas tirgiem jūs esat visvairāk apmierināts?
Protams, tā ir Krievija. Tas ir brīnišķīgs tirgus! Rietumu ekonomikām buksējot, Krievija turpina mutuļot, te joprojām ir 25—30% izaugsme gadā. Tagad par normu ir kļuvis fakts, ka Holivudas filmu pirmizrādes Krievijā un ASV rīkojam vienlaicīgi, dažreiz Krievijā pat kādu nedēļu agrāk. Mēs esam pilnīgi droši par šo tirgu, kas ārkārtīgi labvēlīgs — un ne tikai amerikāņu filmām, bet arī Eiropas un pašu krievu produkcijai.
Un ja runājam par mazākām valstīm?
Kad es pirms četriem gadiem pirmo reizi atbraucu uz Baltijas valstīm, te nekas īpašs nenotika, vismaz mūsu biznesā. Kopš Forum Cinemas atvēršanas, arī divu jauno multipleksu pieteikšanās, es redzu šī tirgus potenciālu. Varbūt esat ievērojusi, esam sākuši Latvijā rādīt latviešu valodā dublētas animācijas filmas. Pirms 4—5 gadiem mēs to neavarējām atļauties darīt, dublāža prasa lielus ieguldījumus, ko tirgus nespēj atpelnīt. Tagad situācija ir mainījusies, tirgus aug un mēs varam stimulēt cilvēku interesi par kino, sākot tieši ar ģimenes auditoriju — bērnu filmu adresātiem. Varam atļauties dublāžu, audzinot kinoskatītāju nākamās paaudzes, Šreks, Madagaskara — tie visi ir mūsu produkti, kvalitatīvas ģimenes filmas, kas ir viens no garantiem, ka tagadējie bērni ar laiku arī paši ies uz kino.
Jāņem vērā, ka Latvijas auditorija vēlas redzēt dublētas tikai ģimenei domātās filmas. Ja mēs pēkšņi sāktu Latvijas tirgum dublēt pilnmetrāžas filmas, nedomāju, ka kāds tās gribētu skatīties.
Tomēr Krievijas tirgum jūs visas savas filmas dublēja krievu valodā, laupot aktieriem to oriģinālās balsis...
Jā, mēs Krievijai dublējam pilnīgi visas filmas. Tā šis tirgus strādā, tur neskatās filmas svešvalodās — angļu, franču, spāņu. Teiksim, Polijā mēs filmas subtitrējam, Ungārijā — arī un tāpat vairumā Eiropas valstu. Varbūt reizēm dublējam kādu komēdiju, lai lokalizētu jokus un padarītu lielāku filmas komercpotenciālu. Vairumā valstu, izņemot Krieviju un Vāciju, cilvēki tomēr izvēlas filmas oriģinālvalodā ar subtitriem. Protams, cits stāsts ir minētās ģimenes filmas — tās publika vēlas dublētas. Man pašam arī patīk daudz labāk skatīties ķīniešu filmu ķīniešu valodā un lasīt subtitrus. Tas — subjektīvi.
Ne pārāk sen "Paramount" iegādājās "Dreamworks" — studiju, kas radījusi tik veiksmīgo animācijas tēlu Šreku…
Jā, Paramount iegādājās Dreamworks producēšanas kompāniju, taču ne animācijas sadaļu, jo tā ASV ir publiska kompānija. Taču mēs esam tie, kas pasaulē izplata Dreamworks animācijas filmas.
Un, kas ir tie nosaukumi, ar kuriem strādāsiet tuvākajā laikā?
Džefrijs Kacenbergs, Dreamworks animācijas šefs (CEO), ir absolūti pārliecināts par jaunas ēras sākuma animācijā. Visas nākamās šīs studijas filmas, sākot ar Monsters vs. Aliens (Monstri pret svešajiem), būs veidots trīs dimensijās. Jā, jūs varēsiet skatīties ar filmas divdimensiju versiju, taču tehnoloģiski visas šīs studijas animācijas filmas tiks veidotas trīs dimensijās. Telpiskuma, dziļuma ilūzija būs kļuvusi par daļu no filmas "stāsta" un pārdzīvojuma. 2009.gadā strādāsim ar trim Dreamworks trīsdimensiju animācijas filmām — viena no tām būs Šreks 4.
Vai sagatavošanā ir arī Šreks 5?
Ar Kacenbergu nekad neko nevar zināt. Ja būs stāsts, būs arī Šreks 5…
Taču trīsdimensiju filmas piedāvās ne tikai animatori. Stīvens Spīlbergs, Džeimss Kamerons (Titāniks), Pīters Džeksons (Gredzenu pavēlnieks) — viņi visi patlaban veido trīsdimensiju filmas. Un, ja to dara tik izcili režisori kā viņi, tas nozīmē, ka tur kaut kas slēpjas...
Kā mēs šeit rādīsim trīsdimensiju filmas? Vai tas neprasa īpašu infrastruktūru?
Lai to darītu, digitālajam projektoram nepieciešamas vien neliels tehnisks papildelements un viss. Jā, protams, skatītājiem uz acīm ir brilles un pati filma tiek demonstrēta digitālā formātā. Tā vairs nav acu mežģīšana un galvassāpes, kas daudziem asociējas ar trīsdimensiju kinoatrakcijām. Tā patiesi ir bauda.
Kad Holivuda pilnībā savas filmas kinoteātros demonstrēs no digitāliem nesējiem?
Tas ir atkarīgs no katras valsts sagatavotības. ASV ir krietni priekšā visiem citiem, taču pat tur vēl nepieciešami daži gadi, lai pateiktu, ka šīs valsts kinoteātri pilnībā ir digitalizēti.
Kad tas notiks Latvijā? Pēc pieciem, desmit gadiem?
Noteikti ātrāk. Ja "Forum Cinemas" izdomātu rādīt filmas digitālā formātā, viņi to varētu darīt kaut rīt.
Cik procenti no "Paramount" piedāvātajām filmām ir digitālā formātā, cik — uz tradicionālās 35 mm lentes?
Mēs visus savus produktus piedāvājam digitāli. Tas ir atkarīgs no valsts tehniskā nodrošinājuma, kādu formātu tie izvēlas. Ir valstis, kur viena un tā pati filma dažādos kinoteātros tiek rādīta no atšķirīgiem nesējiem — viena no digitālā, cita no 35 mm. Filma ir trausla, tā skrāpējas, tajā rodas defekti. Digitālais nesējs saglabā attēlu ideālu...
Kādi produkti būs "Paramount" trumpji 2008.—2009.gadā?
Vispirms jau "Ironman" (Dzelzs vīrs) — komiksa ekranizācija, kam pasaules pirmizrāde būs 1.maijā. Trīs nedēļas vēlāk mēs nāksim ar Indianu Džonsu — Stīvens Spīlbergs atgriežas ar savu leģendāro varoni pēc 19 gadiem, tas būs milzīgs notikums un iespaidīga pasaules pirmizrāde. Filma Indiana Jones and the Kingdom of the Crystal Skull pasaulē startēs 22.maijā.
Rudenī piedāvāsim animācijas filmu Kung–fu Panda un Tropic Thunder (Tropiskais pērkons) — parodiju par kara filmām, ko veido aktieris un režisors Bens Stillers. Šīs mums tiešām būs spēcīgu piedāvājumu gads — to noslēgs Madagaskara 2, visu tik mīlētās animācijas filmas turpinājums.
Cik būtisks vai nebūtisks jūsu pārstāvētajam biznesam ir kritikas viedoklis?
Ir būtisks. Kad filmai ir laba recenzija, tā palīdz ģenerēt daudzu cilvēku interesi. Jā, kritikas viedoklim nav izšķirošas nozīmes vairākos gadījumos — vispirms, ja runa ir par bolkbāsteriem, milzīgām specefektu filmām, kur cilvēki dodas, lai aizmirstos un aizmirstu sevi, kur dodas papriecāties un izklaidēties, atslēgties no šodienas vai rītdienas problēmām. Kritiķi ir arī bezspēcīgi pret tīņu filmām — šī publika ir imūna pret viedokļiem, tāpat arī komēdiju cienītāji ies uz komēdijām, īpaši neieklausoties viedoklī, vai šī konkrētā komēdija ir laba vai slikta. Ļoti daudz filmu mūsdienās tiek ražotas tīneidžeriem. Nav noslēpums, ka viņu pasaules uztvere un priekšstats par to, kas ir un kas nav smieklīgi, ļoti atšķiras no četrdesmitgadnieka izpratnes par pasauli un lietām.
Filmas parasti tiek veidotas ļoti konkrētai auditorijai, ir tikai atsevišķi produkti, kas spēj trāpīt visos virzienos, dažādās demogrāfiskajās grupās. Teiksim, Indiana Džonss būs šāds produkts, kas trāpīs gan astoņgadīgo, gan astoņdesmitgadīgo auditorijā.
Kritiķi var palīdzēt labām, īpašām filmām. Tādai, kāda bija Paramount filma, brāļu Koenu Kur sirmgalvjiem nav vietas, kas šogad tika pie četriem Oskariem. Šādām filmām kritiķa viedoklis ir izšķirošais, sakabē ar balvām filmas, kas nav iecerētas kā komerciāli shēmas darbi, spēj sasniegt lielu auditoriju, mudinot cilvēkus doties skatīties, kāpēc filma kļuvusi par notikumu. Piekritīsiet, ka Kur sirmgalvjiem nav vietas nav filma, uz kuru vidusmēra pilsonis skries. Lai dotos, pilsonim jāzina, kas ir brāļi Koeni, vai jāinteresējas par mākslas kvalitātēm. Taču mēs ar šo filmu ieguvām komerciālu hitu un ne bez kritiķu palīdzības.
Cik daudz "Paramount" produktu attiecas uz šo riskanto — mākslas — nišu?
"Parmount" ir īpaša sadaļa "Paramount Vantage", kas veido šaurākai auditorijai mērķētas filmas, kādas 6—8 gadā, kā arī meklē filmas izplatīšanai Sandansas un Kannu kinofestivālos.
Un tomēr līdz Latvijas pagaidām vienīgajam multipleksam nonāk niecīgs skaits šādu filmu. Kāpēc?
Latvijā nav izkopta, tā dēvēto art–house — "filmu kā mākslas" skatīšanās — tradīcija. Ja tik lielā kinoteātrī palaistu filmu, kurai vajadzīga sagatavota auditorija, tā visdrīzāk nozustu no ekrāna pēc nedēļas, divām. Neizturētu konkurenci. Tā būtu zaudēta nauda. Ir valstis, kurās šādām filmām ir labs tirgus, labs, inteliģents skatītājs — tādas ir Francija, Šveice. Blakus Austrijā šāda tirgus nav. Mēs esam biznesa cilvēki, cipari ir izšķirošie, ja runājam par to, kur un ko rādīt.
Vai Eiropā cilvēki nezaudē interesi par došanos uz kino?
Pērnais skatītāju auditorijas ziņā mums bija visai nevienmērīgs gads. Vāciski runājošajās zemēs rezultāti nebija spoži — cilvēki uz kino gāja krietni mazāk. Savukārt Lielbritānijā rezultāti bija pat ļoti labi, atkārtojām 2006.gada rādītājus, kas mūsu kompānijai bija izcili. Itālijā skatītāju skaits pieauga par 10%, Krievijā, Baltijā — arīdzan bija pieaugums vismaz par 10%. Katra gada rezultāti ir atkarīgi no katras valsts ekonomikas problēmām, arī no izklaides tradīcijām. Vācijā, kurā ir ļoti piesātināts nacionālais kinotirgus, bija slikts gads. Tas ir simptomātiski, ja ir slikts gads vācu kino industrijai, būs sarežģīti arī Holivudai. Ir tik daudz komponentu, kas nosaka, vai konkrētais gads būs sekmīgs.
Vai amerikāņu kompānijas baidās no spēcīgiem nacionāliem produktiem?
Nē, mēs esam absolūti laimīgi par nacionālajiem hitiem. Jo, pirmkārt, tie mudina iet uz kinoteātriem cilvēks, kas tur sen nav bijuši. Otrkārt, šie cilvēki redz daudzus reklāmrullīšus, treškārt, tas ir āķis lūpā un viņi atgriežas kinoteātros. Mēs esam par spēcīgu nacionālo kino, kas ir būtisks intereses uzturēšanai un būtisks arī mūsu biznesam.
Pēc ļoti ilga pārtraukuma arī Latvijas tirgū bija šāds veiksmes stāsts Rīgas sargi. Varbūt esat redzējis?
Esmu dzirdējis. Redzējis — nē.
Kā jūs skatāties filmas — kā profesionālis, filmu izrādītājs, biznesa cilvēks vai indivīds ar personisko gaumi?
Es tiešām mīlu šo biznesu — tas ir tik daudzveidīgs, pārsteidzošs, ar tik atšķirīgiem produktiem. Tu vari neciest vienu blokbāsteru, bet mīli citu, neieredzēt vienu art–house filmu, bet mīlēt otru. Tas arī piešķir šim biznesam absolūtu unikalitāti — ir tik daudz atšķirīgu pasauļu un viedokļu, un skatījumu, tik daudz stāstu... Pats bieži eju uz kino arī kā "vienkāršs skatītājs" — tas man sagādā baudu un ir arī profesionālas studijas — man ir jāskatās, ko dara konkurenti, kā viņi izplata filmas.
Kurā brīdī filmu izrādītāji — tātad tie, kas rūpēsies, lai filma sasniedz maksimāli lielu auditoriju, — tiek iesaistīti projektā?
Vēl projekta tapšanas stadijā. Mēs lasām arī filmu scenārijus. Mums vaicā, kādiem aktieriem ir jābūt filmās, — mēs prognozējām kases ieņēmumus atsevišķās teritorijās. Ja cipari ir labi, tad filma tiek laista ražošanā. Nereti studija mums vaicā, kurš aktieris ir populārs konkrētā teritorijā un konkrēta žanra filmā.
Vai ir aktieri, kas labāk "strādā" Krievijā, nevis, teiksim, Vācijā?
Katrā teritorijā ir sava gaume, tas tāpat kā ar ēdienu. Kāda valsts labāk mīl "action", cita — drāmas, vēl kāda cita — komēdijas...
Ja jums būtu jāportretē Latvijas auditorija?
Manuprāt, Latvijā tikai ir sākusies cilvēku atgriešanās kinoteātrī. Te ir labi panākumi ļoti atšķirīgām filmām. Arī jūsu Rīgas sargi pierādīja, ka auditorija atgriežas kinoteātros. Cik tad te eksistē pirmais multiplekss Rīgā — gadus četrus piecus? Tas ir ļoti īss laiks, ja runājam par labu kino skatīšanās infrastruktūru. Man ir sajūta, ka Rīgas skatītājam vēl daudz kas priekšā.
***
Curriculum Vitae
Marks Viāns
Dzimis ASV. Studējis mediju mākslu
Četrus gadus dzīvo un strādā Londonā
Pirms tam 12 gadus strādājis UIP (United International Pictures) starptautiskajā divīzijā, Dienvidamerikas nodaļā
Raksts publicēts 21. aprīļa "Lietišķajā Dienā"