Netic kinofestivāla Arsenāls galam

tā nebija ironija, bet kaut kāds večuku butthurt-isms

Jānomierinās, visam reiz pienāk gals, arī Arsenālam. Nu nav tiem pensionāriem vairs ietekmes uz jauniem cilvēkiem, nav. Nu nav, kas būtu gatavi naktīs stāvēt rindā pēc biļetēm un maksās par to murgu savu naudu. Bet nekāda traģēdija tā nav!

Augusta Sukuta būtību spilgi izteica viņa izteikumi Operas uzvedumu sakarā, kurā viņš pauda viedokli, ka izrādē (kaut arī nejēdzīga) svarīgākā ir bilde, ne mūzika, to varot klausīties mājā, uzliekot diskus. Kino jomā, katram tas ir saprotams,Sukuta kungs nedarbojas tikai cēlu mērķu vadīts, tas ir viņa bizness. Augļi, vismaz redzamajā daļā,ne visai sulīgi un dvēseli bagātinoši.

Sukuts pats radīja, pats gremdēja. Varēja taču dzīvot savā Spānijā un ļaut, lai meitenes Rīgā dara savu darbu. No čekas laikiem taču vēl ir īpašumi, varēja kādu pārdot un vairāki festivāli vēl sanaktu. Tā ceremonija jau sen gaudena, Pērle kudiš tad jēdzīgākas filmas