Paraugdžeki

Staigājošo reklāmstabu darbiņš nav cukurs, pat ja "Mīnotaura misijai" ir cēli mērķi — nelietojiet, bērni, narkotikas, dzeriet Mīnotauru! Džeki savāra ziepes Piegriežas džekiem, viņi savāra ziepes, ar ragaino dienesta auto uzbraucot kultūrvēsturiskam objektam, un stājas likuma priekšā. Jaunie cilvēki tiek norīkoti 150 stundu sabiedriskā labuma darbā kādas dzelžainas kundzes vadītas organizācijas pakļautībā. Metodes, kuras izmanto kundze, kam pieredze gan ar alkoholu, gan balto pulverīti, bet priekšzīmīguma izpausmes tādas, kādas mēdz būt no atkarībām vaļā tikušajiem, ir skarbas. Divi pāraudzināmie enerģijas dzēriena "misionāri" sodu izcietīs, strādājot par auklēm — staigājošiem paraugiem pusaudžiem ar problēmām. Vīleram (Šons Viljams Skots) tiek līdz nejēdzībai izlaists afroamerikāņu "mazulis", kam ļaunu prieku sagādā apkārtējo šokēšana ar lamām un visatļautības apziņa, jo galu galā — viens nepareizs aukļa solis un žests, lai tas riskētu nonākt vēl sūrākā labošanas iestādē. Denijam (Pols Rads) — ar Gredzenu pavēlnieka & Co sindromu pārņemts tīnis, kurš dzīvo pašradīto tēlu un bruņinieku cīņu pasaulē. Problēmas Denijam ir tās pašas, kas kolēģim: jāsaglabā tolerance un miers, kad gribētos savam audzināmajam kraut vismaz ar viņa koka zobentiņu.Saceri pats! Šajā vietā varētu likt punktu, ļaujot tālāko filmas scenāriju sacerēt katram pašam. Nebaidieties, visparedzamākie elementi un varoņu rīcības motivācija būs tieši vietā! Jūs taču skatāties Holivudas komēdiju, kas šķietami pretendē uz "ģimenes filmas" statusu, t.i., grasās uzrunāt arī agrīno tīņu auditoriju. Protams, abu filmas tīņu niķi un stiķi nāk no vientulības — no "nekontakta" ar saviem vecākiem, par kuriem bērni filmā galu galā izrādīsies daudz jēdzīgāki, bet abi grēkāži, kas piestiprināti viņiem aukļu/paraugdžeku statusā, caur ērkšķiem nokļūs pie zvaigznēm un paši vēl būs kļuvuši par labākiem, viedākiem, krietnākiem cilvēkiem. Vīlers beigs ālēties un nobriedīs, bet Denijs nostāsies stabilāk uz zemes, salīgs ar savu līgavu advokāti Betu (Elizabete Benksa), turklāt būs ieguvis labu draugu — to ar bruņiniekiem apsēsto zēnu — un toleranci pret viņa dievinātajām cīņām, kas apbrīnojamā nopietnībā regulāri tiek izspēlētas pilsēteles parkā. (Bruņinieku pasaule ir viens no filmas asprātīgākajiem elementiem: gan tās īgnais valdnieks — bārdainais, valdonīgais vīrelis ar kroni, gan viņa vasaļi — tādi paši agresīvi jokainīši, kas savas apaļā galda sēdes notur hamburgeru ēstuvē, protams, pilnā ekipējumā.) Iespējams, atdzimušie Denijs un Vīlers nekad, nekad vairs netirgos to indīgās krāsas draņķi skolu auditorijai... Ja jūs interesē sižeta attīstība iezīmētajā trajektorijā un daža laba oriģināla detaļa (jau pieminētie bruņinieki), un dažs labs neslikts joks, iespējams, vakars ar Paraugdžekiem nebūs zemē nomests. Starp citu, Anglijā pagājušajā nedēļā tā negaidīti kļuva par visvairāk skatīto filmu valstī. Ja meklējat ko vairāk, nāksies pagaidīt līdz nākamajai un aiznākamajai nedēļai, kad parādīsies filmas, kas vistiešākajā veidā atgādina, ka kino var piemist arī izmeklēta garša (Neticamais notikums ar Bendžaminu Batonu, Reičela precas u.c.).