Privātās lietas

-90.gadu Holivudas aktrisēm. Eštons Kačers spēlē Endrū - divdesmit četrus gadus vecu cīkstoni, kurš atgriezies dzimtajā pilsētelē, lai būtu kopā ar māti un māsas meitiņu traģiskā brīdī - zvērīgi nogalināta Endrū māsa. Šī traģēdija (arī māsas izmocītais ķermenis) iznirst Endrū apziņā kā murgs, no kura viņš nespēj atbrīvoties (nozieguma ainas kadrus filmas režisors Deivids Holenders nežēlo un ekspluatē pat pārāk bieži). Endrū par savu misiju uzskata māsas slepkavas notiesāšanu un garas stundas pavada tiesas zālē. Tur - tiesas koridoros - viņš sastop Lindu, piecdesmitgadīgu sievieti (Mišela Feifere), kura kopā ar dēlu kurlmēmu tīni piedalās citā tiesas procesā. Arī viņa ir piedzīvojusi traģēdiju - dzertiņa biedri nošāvuši viņas vīru. Katram sava filma Nemaldās tie, kuri no aktieru izvēles Endrū un Lindas lomai (Eštons Kačers un Mišela Feifere) jau pašā filmas sākumā gara acīm uzraksta scenāriju - versiju, kā tālāk attīstīsies filmas notikumi. Šķiet, daudz jau nevajag, vien paturēt prātā abu aktieru pēdējo lomu pieredzi, teiksim, Kačera bagātu dāmīšu izklaidētāja lomu filmā Brunču mednieks un Mišelas Feiferes jaunekļu pavedinātājas, novecojošas kurtizānes lomu Dārgumiņā/Cherie (2009). Lielos vilcienos nebūsit kļūdījušies - Kačera un Feiferes varoņiem būs "lemts atrast ceļu vienam pie otra", ja lietojam banāli patētiskus izteicienus, - filmas aktieru izvēli pasludinot par trūkumu, jo iepriekšparedzamības garantu. Tomēr viss nav tik vienkārši - Privātajās lietās ir maz glamūra, būtībā tā vispār nav - darbība risinās nemīlīgā provinces pilsētelē, kur dzērāju kautiņi un traģēdijas, šķiet, ir pierasta lieta, gluži tāpat kā salkanas kāzu ballītes, kuras organizēt ir Lindas darbs un kuru laikā viņa pēc vīra nāves sākusi histēriski raudāt. Arī Kačera spēlētais Endrū ir tālu no pašapzinīga pleiboja - viņš strādā par reklāmcāli kādā ēstuvē, valkā idiotisku cāļa masku un demonstrē pasivitāti un depresiju pat cāļa lomā. Skaidrs, ka abi šie "lūzeri" (pēc Holivudas lielbudžeta filmu standartiem) - slikti ģērbtā, taču vēl pievilcīgā Linda un traģēdijas satriektais Endrū - satiksies. Uz vientulības un izmisuma pamata. Tomēr, kaut filmas sižets neiztiek bez vecuma starpības pikantuma, turklāt Linda attiecībās noteikti ir virzošais spēks, Privātajās lietās režisors skatītāja iedomāto paredzamības efektu krietni paspārda - jā, te ir valdzinātāja Feifere, te ir pusmūža sieviešu mīlulis Kačers, taču tās ir tikai iedomas, ka jūs par viņu varoņiem Lindu un Endrū visu jau zināt. Niansēti, personīgi Kačera spēlētā Endrū nedrošība, neirozes, neveiklība, kas pārliecinoši realizēta pamatīgajos, biežajos tuvplānos, vēlreiz pierāda, ka viņš tik tiešām ir labs profesionālis. Pieredzējusī Feifere Lindas lomā izskatās blāvāk (jo paredzamāk) - koķetējot un pārlieku uzsverot savu sievišķīgo pievilcību. Režisors Deivids Holenders ir jaunienācējs lielajā kino (ar pāris TV seriāliem ķešā), taču novērtē nianšu un subjektīvās kameras spēku (daudzviet uz notikumiem viņš liek skatīties ar Eštona Kačera varoņa acīm - gan pa cāļa maskas spraugu, gan iejūtoties viņa traģisku vīziju plosītajā apziņā). Viņš apzinās otrā plāna lomu nozīmību un uzaicinājis tajās oskaroto Ketiju Beitsu (Endrū māte) un pārliecinošo debitantu Spenseru Hadsonu Lindas kurlmēmā dēla lomā. Intonatīvi Privātās lietas atgādina kādreiz ar sajūsmu uzņemto Maikla Forstera debiju Monstru balle/Monster"s Ball (2001) (provinces Amerikas dēmoni, izmisums un "mazā cilvēka" laimes meklējumi), tomēr atpaliek no nu jau spožu karjeru uztaisījušā Forstera filmas gan dramatisma piesātinājumā, gan konsekvencē izstāstīt dramatisko stāstu bez salkanības un kompromisiem, bez kā Privātās lietas diemžēl neiztiek.