Ar skanīgo moto "Dzeja nemelo!" šogad notiks tradicionālais festivāls Dzejas dienas, kas Rīgā noritēs no 3. līdz 15. septembrim, taču citos Latvijas reģionos - visa mēneša garumā. "Dzeja ir laikmeta vēstnesis, tā vienmēr iet laikam pa priekšu un savā ziņā pareģo laiku. Nereti šķiet, ka dzejniekiem ir kāda sestā maņa, kas ļauj sajust lietas asāk un tālāk, nosaukt tās vārdā. Taču vienlaikus viņos ir liela atbildība pret pateikto vārdu," tā šāda saukļa izvēli skaidro Inga Bodnarjuka, kuras koordinētajā festivālā ir iekļauti 36 pasākumi ar vietējo un ārzemju autoru piedalīšanos.
Atvērt nevar aizvērt
Šī gada Dzejas dienās tiks sarīkota multimāksliniekam Hardijam Lediņam veltīta skaņas un dzejas improvizācija Kunst oder Unfall. Eksperimentāls klasisks dzejas vakars bijušās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā (5. IX), Literārās akadēmijas Dzejas meistardarbnīcas studentu uzstāšanās Svīstošā balss Miera ielas DAD cafe (6. IX), metafiziskās dzejas lasījums Riba Krasta ielas Vijoļšķūnī (7. IX), pasākums Cilvēks un piemineklis Esplanādē (11. IX) un Runā dzejnieks dažādos datumos un vietās.
Festivāla laikā Ojāra Vācieša muzejā ir ieplānots jaunizdoto grāmatu autoru lasījums Atvērt nevar aizvērt (9. IX), kurā uzstāsies septiņi dzejnieki, dodot unikālu iespēju ieraudzīt Latvijas mūsdienu literatūras šķērsgriezumu visā tā savdabībā, dažādībā un kopsakarībās. Šajās dienās tiks svinēti arī divu izdevumu atvēršanas svētki: Leona Brieža dzejas krājumam Saputrotā putra Kalnciema kvartālā (12. IX) un Ineses Zanderes grāmatai No mazā. Dzeja. 1975-2015 Pāvula Jurjāna mūzikas skolā (15. IX).
Šotiņš ar Šlāpinu
Jau divpadsmito reizi norisināsies Ceļojums ar dzejniekiem (12. IX), kurš šogad aizvedīs uz Miera ielas republiku - brokastis ar Arvi Viguli Maiznīcas ielas pagalmiņā, pirmais šotiņš ar Ilmāru Šlāpinu kafejnīcā Taka, satikšanās ar Ingu Gaili kakao pupiņu smaržas piepildītajā Laimas šokolādes muzejā un muzikāls priekšnesums ar Zanes Daugules un Māra Salēja piedalīšanos Lielajos kapos. Visi dzejas mīļotāji tiek gaidīti plkst. 11 Miera un Šarlotes ielas stūrī, kur senāk ir atradusies maizes ceptuve.
Šī gada Dzejas dienās varēs piedalīties arī poētiskā orientēšanās spēlē pilsētvidē Raiņa medusmaizes dārzs (6. IX), kas būs izzinošas komandu sacensības Bolderājā, meklējot atbildes uz dažādiem ar literatūru saistītiem jautājumiem un "patīkami vingrinot prātu svaigā gaisā". Līdzi jāņem fotoaparāts vai tālrunis ar brīvu vietu vismaz septiņām bildēm, pildspalva vai zīmulis, svešvalodu zināšanas un (!) deviņus metrus gara aukliņa, kura ir vismaz divus milimetrus bieza, jebkādā krāsā. Pieteikšanās līdz 5. septembrim plkst. 14.
Satikšanās ar sevi
Dažādos pasākumos būs vērojama dzejas sasaiste ar citām mākslas formām. Svētā Pētera baznīcā norisināsies muzikāli poētisks uzvedums Dagdas piecas skiču burtnīcas (10. IX), kura centrā ir Raiņa aprakstītais cilvēka ceļojums pie sevis caur sapņiem, sāpēm, šķietamību un realitāti. Īpaši šim notikumam jaunus skaņdarbus ir radījuši vairāki latviešu komponisti - Santa Buša, Mārīte Dombrovska, Andris Dzenītis, Maija Einfelde, Oskars Herliņš, Jēkabs Jančevskis, Pēteris Plakidis un Gundega Šmite.
Zirgu ielas koncertzālē skanēs dažādu laikmetu amerikāņu dzejnieku darbu latviskojumi, kurus lasīs atdzejotāji Kārlis Vērdiņš un Arvis Viguls (8. IX). Šo poētisko ceļojumu uz Ziemeļameriku papildinās minimālisma klasiķa Filipa Glāsa mūzika no cikliem Stundas, Metamorfozes un Etīdes pianista Jāņa Ozoliņa izpildījumā. Savukārt Kaņepes kultūras centrā tiks demonstrēts dzejas izrādes Dīvainie svētki uzmetums (6. IX), kuru piedāvās apvienība Skaistais dzīvnieks (režisors Varis Piņķis ar jaunajiem aktieriem).
Kafija ar Aspaziju
Šī gada festivālā piedalīsies diezgan liels ārvalstu viesu skaits - 26 autori no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Horvātijas, Vācijas, Somijas, Baltkrievijas un Kazahstānas, kuri ļaus ielūkoties citu valstu dzejas jaunākajās tendencēs. Viņu vidū ir minama dzejniece, rakstniece un tulkotāja Volga Gapejeva no Minskas, kura ir septiņu grāmatu autore, ieguvusi doktora grādu lingvistikā un labprāt sadarbojas ar elektroniskās mūzikas pārstāvjiem un veido audiovizuālas performances.
Ārzemju viesus varēs satikt dažādās dienās un dažādās vietās - grāmatu un kultūrpreču mājā NicePlace Mansards, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, klubā Nabaklab un citur. Aspazijas mājā Dubultos notiks pasākums ar intriģējošu nosaukumu Kafija ar Aspaziju (8. IX). Tajā piedalīsies Martina Buližaņska no Polijas, kuras pirmais dzejas krājums Šī ir mana zeme publicēts 2013. gadā, un viņas kolēģis Anuars Duisenbinovs no Kazahstānas, kurš ir Astanas mūzikas un literatūras vakaru idejas autors un organizators.
Ar visu programmu var iepazīties interneta vietnē www.dzejasdienas.lv.