Katrīnas Bigelovas veidoto kara drāmu Sapieris kā konkursa vienību piedāvāja Venēcijas kinofestivāls, kas notika pirms gada. Fakts, ka Sapieris Rīgā parādās tikai šogad, gan nav skaidrojams ar provinciālu noilgumu - filma ir aktualitāte arī Parīzē. Acīmredzot aiz lēmuma novilcināt filmas izrādīšanu Eiropā slēpjas elementāra producentu cerība nopelnīt vairāk, ļaujot potenciālajam skatītājam atgūties no Irākas karam veltīto filmu viļņa, kurā iekļaujas arī Sapieris. Latvijā dzīvojot, gan šis politiski skaudro un nereti arī mākslinieciski izaicinošo filmu vilnis īpaši nebūs traucējis - kino izrādītāji komercialitātes vārdā to ignorē. Tik vien bijis kā Leonardo di Kaprio un Rasela Krova darbošanās ne īpaši veiksmīgajā Ridlija Skota trillerī Body of Lies (2008) ar Tuvo Austrumu militāro konfliktu elpu kā darbības fonu un precīzi iezīmētu tēlu - Krova spēlēto slepeno dienestu darboni, kurš operācijas vada no aizokeāna, izturēdamies pret tām ar virtuālas rotaļas vieglumu.
K.Bigelovas Sapieris ir cits stāsts - te lieki meklēt virtuālās spēlītes nosacītību, filma kara klātbūtnes tiešumā ir vīrišķīgi skarba. Spriedzes radīšanas mākslā Bigelovas paņēmienus patiesi var studēt un demonstrēt studentiem - sak, paskatieties, kā viņa montē spriedzes epizodes, rādot aiz pārpūles nosvīdušu sapieri urķējam vadiņus, kas vissīkākās kļūmes gadījumā var paraut sapieri ellē ratā. Patiesībā Bigelovas filmas mugurkauls arī ir šī dzelžainā, pamatīgā spriedze - stāstā/epizožu sērijā par amerikāņu sapieru vienību Bagdādē, kas atmīnē spridzekļus un risina savstarpējās sadzīvošanas problēmas. Ar sapieru darbību filmas veidotāji patiesi aizrāvušies, teiksim, ar pietāti rādot bumbu meklētāju robotiņu, kurš urķējas pa mēslu kaudzēm Bagdādes ielās, meklēdams nāvējošus lādiņus. (Filmas scenārija autors Marks Boels Venēcijā saņēma balvu par scenāriju, kuram materiālus vācis autentiskā vidē - Irākā.) Viena fatāla robota kļūda - ratiņiem, kuros aizvizināt atrasto mīnu, nomucis ritenis - izraisa traģisku notikumu lavīnu - šī epizode perfekti piesaka filmas spēles noteikumus.
Tā ir skarba spriedzes drāma par (amerikāņu) vīrieti karā. Sapieri, kas filmas sākuma epizodē (lomā austrālietis Gajs Pīrss) kļūst par robota kļūmes upuri, drīz nomaina cits - seržants Viljamss Džeimss (lomā aktieris Džeremijs Reners), kurš cītīgi pilda uzdevumu pēc uzdevuma, atmīnē bumbu pēc bumbas. Un, ticat vai ne, šim "darbam karā" - sapiera darba tehnoloģijai - sekot ir interesanti. Gan scenārists Marks Boels (viņa kontā ir vēl viena Irākas tematikai veltīta drāma Ela ielejā/In the Valley of Elah), gan Katrīna Bigelova prot radīt spriedzi, prot to saskrūvēt līdz tādai pakāpei, ka līdzpārdzīvojums sapierim garantēts.
Cits jautājums, kā vārdā viss šis stāsts - par varonīgo amerikāņu sapieri Irākā, kur irākiešu civiliedzīvotāji pavīd vien kā draudīgas ēnas vai uzmācīgi, biedējoši fona personāži - potenciāls briesmu objekts?
Bigelovai var pārmest tieši šo morālo ambivalenci - jūsmināšanos par vīriešu spēlēm un sapiera darba tehniku, īpaši neiedziļinoties kara jēgā, bet tehnoloģijā. Kaut režisorei ir sava koncepcija un attaisnojums - filmas sākumā parādās tās moto: "Karš ir narkotika." Iezogas pat nostalģija pēc īstiem večiem un īstu veču spēlēm - "narkotiskā kariņa". Kā citādi režisore būtu ietvērusi epizodi ar kara varoni normālajā, ikdienas dzīvē, kuras rutīna un supermārketa interjeri īstam vīrietim godu nedara.
Diemžēl nevienai no Irākas kara tematikai veltītajām amerikāņu filmām nav veicies ar skatītāju "mīlestību". No šī - patērētāja aspekta - Bigelovas filmai pat ir izredzes. Irākas tēma vairs neasociējas ar kaismīgu propagandu un cīņu pret Buša politiku - situācija ASV politiskajā elitē ir mainījusies, kara filmas ASV vairs nav tematiska aktualitāte (arī prozaiska iemesla - slikta kase - dēļ). Uz šī fona Sapiera pauzēšana, laižot to kinonomā gadu pēc pirmizrādes, ir pat vieda - šobrīd šīs filmas kā "apolitiska trillera" kvalitātes šķiet tās bonuss, nevis nepilnība un režisores Bigelovas "ideoloģiskās pozīcijas" trūkums.
Katrīna Bigelova
Nozīmīgākie režijas darbi: Point Break (1991), Strange Days (1995), The Weight of Water (2000), K-19: The Widowmaker (2002)