Šorīt mūžībā aizgājis rakstnieks Olafs Gūtmanis

Pēdējo nedēļu viņš pavadījis Liepājas reģionālajā slimnīcā, kur šorīt aizgājis mūžībā.Informācija par rakstnieka izvadīšanas laiku un vietu vēl tiek precizēta.Kā aģentūru informē portāls liepajaskultura.lv, vēl šī gada sākumā, vēlot veselību un ilgu radošu darbību, Olafam Gūtmanim tika svinēta 85.dzimšanas diena. Liepājas Latviešu biedrības namā rakstnieku bija ieradušies sveikt gan liepājnieki, gan ļaudis no malu malām.Liepājas Kultūras pārvalde izsaka līdzjūtību tuviniekiem un visiem Olafa Gūtmaņa talanta cienītājiem.Olafs Gūtmanis dzimis 1927.gada 10.janvārī Liepājā. 1941.gadā viņš kopā ar vecākiem devās izsūtījumā. Tēvu ieslodzīja Vjatkas nometnē, Olafs ar māti apmetās kilometrus astoņsimts aiz polārā loka - Taimiras pussalā. 1947.gadā Gūtmaņu ģimene nelegāli atbrauca uz Latviju, un trīs gadus viņiem izdevās nodzīvot dzimtenē. Taču "noziegums" - ierašanās dzimtenē - varasiestāžu uzmanībai secen nepagāja, un 1950.gadā Gūtmaņus izsūtīja vēlreiz. Gūtmanis atgriezās dzimtenē 1956.gadā, kad viņš bija tikai 29 gadus vecs, bet jau otrās grupas invalīds - slimojis ar malāriju un arī ar tuberkulozi - pie tam nevis vienu, bet veselas divas reizes.Liepājā Gūtmanis sāka strādāt par rēķinvedi sēklu veikalā. Interesanti ir tas, ka šis veikals vairāk nekā pusgadsimtu nav mainījis savu atrašanās vietu, pat mainoties politiskajām varām un ekonomiskajiem apstākļiem. Tas vēl aizvien atrodas turpat, kur toreiz, - Rakstvežu ielā.Tomēr Olafam jau tad izpaudās mākslinieciskās tieksmes, un ar rēķinveža darbu vien viņš (garīgo vajadzību ziņā) iztikt nevarēja. Tāpēc viņš sāka dziedāt Liepājas teātra korī. Olafs bija mācījies arī mūzikas skolā, taču dzīves sarežģījumu dēļ nebija to beidzis. Dziedot teātra korī, Olafs dažreiz bija izpildījis arī pa vienai otrai nelielai lomiņai izrādēs. Pats viņš ar smaidu saka, ka viņa ievērojamākā loma ir bijusi pavārs Alfrēda Kalniņa operā Ugunī.Daiļradei Olafs Gūtmanis pievērsies, mācoties vakarskolā, kur apdzejojis meitenes un skolotājus. Taču pirmo īsto dzejoli viņš uzrakstījis pēc trofeju filmas Karmena noskatīšanās pēckara gados kinoteātrī Daile. Par trofeju filmām sauca filmas, ko Padomju savienībā izrādīja pēckara gados un kas bija iegūtas fašistiskajā Vācijā un citās okupētajās teritorijās.Gūtmanis rakstīja par daudzām tēmām, tostarp par Sibīrijas sniegiem. Par dzīvi gan dzejā, gan prozā. Viņš tulkojis latviski cittautu literātu darbus - gan dzeju, gan lugas, kas uzvestas Liepājas teātrī. Rakstījis publicistiku un piedalījies atmiņu grāmatas izveidošanā par Tautas fronti Liepājā.