"Tā nav politiska filma, bet gan personības stenogramma, iedziļinoties tēlnieces personīgajās izjūtās, akcentējot viņas dzīves uztveri un laiku, kurā top vairāki izcili 20. gadsimta tēlniecības paraugi. Filma izseko Muhinas attiecībām ar laiku, kas sniedz viņai iespēju radoši strādāt, tomēr arī diktē savus noteikumus," stāsta filmas autore I.Brūvere.
Vera Ignatjevna Muhina, dzimusi tirgoņu ģimenē Rīgā, cariskās Krievijas impērijas industriālajā centrā, studē tēlniecību Parīzē pie Ogista Rodēna skolnieka Emīla Antuāna Burdēla. Pēc Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas Muhina atsakās no 4 000 000 dolāru vērtā ģimenes īpašuma Latvijā, bet Maskavā kļūst par pirmo padomju propagandas granddāmu monumentālajā tēlniecībā. 1937. gadā Vispasaules sasniegumu izstādē Parīzē viņa pārsteidz pasauli ar 75 tonnas smagu un 53 metrus augstu tēlniecības ansambli Strādnieks un kolhozniece. Pablo Pikaso ir sajūsmā.
Kā uzsver filmas veidotāji, Vera Muhina padomju cilvēkam dāvājusi arī dizaina pērli - neplīstošo glāzi graņonku, bet Rīgā viņa 1945. gadā no nojaukšanas pasargājusi Kārļa Zāles veidoto Brīvības pieminekli.
Filma ir melnbalta. Muhinas laikmeta noskaņu veido Elīnas Bandēnas filmētie kadri, filmā skan Franka Martina Štrausa mūzika. Veras Muhinas lomā - māksliniece Kristiana Dimitere, kura savulaik Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā absolvējusi tēlniecības nodaļu; kostīmus inscenētajiem kadriem veidojusi Sandra Sila, grimu - Sarmīte Balode. Filmas tekstu ierunājusi Ieva Pļavniece, izveidota arī krievu versija, kurā tekstu ierunājusi Nika Plotņikova. Filmas producenti - Ilona Brūvere un Artis Rutks.
Filmu finansiāli atbalstījis Nacionālais Kino centrs un Valsts Kultūrkapitāla fonds.