"Šī izrāde ir kā poēzija," par filozofa Ulda Tīrona iestudējumu Apmānītā Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē saka aktieris Ģirts Krūmiņš, ar kuru mēs satiekamies dažas dienas pirms gaidāmās pirmizrādes 4. janvārī. Šis uzvedums ir veidots pēc vācu rakstnieka Tomasa Manna pēdējā pabeigtā literārā sacerējuma motīviem, kas ir tapis pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ar nosaukumu Die Betrogene, kuru latviešu valodā ir pārtulkojis režisors.
Šajā stāstā rakstnieks ir pievērsies kādas vācu atraitnes bezcerīgajai mīlestībai uz divreiz jaunāku amerikāņu jaunekli, viņas dēla angļu valodas pasniedzēju. Tā notikumi risinās pēc Pirmā pasaules kara uz Eiropas pagātnes, kultūras un tradīciju sabrukuma fona un veltīts, iespējams, pašai aizkustinošākajai cilvēka īpašībai – spējai atdot savu mīlestību uz visiem laikiem zūdošajam mirklim –, tiek pieteikts iestudējums.
Maldīgs iespaids
"Pirmajā brīdī šis darbs šķiet kā pilnīgs lubu romāns. Tu domā: kas tur tāds?! Kad tu sāc iedziļināties, tu saproti to, ka tajā nav nejaušību, un to, kāpēc viņš ir atļāvies rakstīt tādā stilā," par Tomasa Manna stāstu teic Ģirts Krūmiņš, kura atveidotas varonis nav atrodams šajā grāmatā. Tas ir radies Ulda Tīrona dramatizējumā un noraugās no izrādes publicitātes fotogrāfijām, ģērbies gaišā uzvalkā ar violetas krāsas šlipsi ap kaklu un apaļas formas brillēm uz acīm.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 7. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!