Zvaigžņu kari. Klonu kari

gadā aizsākto gigantisko projektu Star Wars/Zvaigžņu kari. Taču tās sakarā īpašas atzīmēšanas vērti ir trīs fakti. Pirmais. Patiešām grandioza triloģija — oriģinālie Zvaigžņu kari (1977—1983), kas pat šodien, neraugoties uz specefektu bērnišķīgumu, spējīgi apburt skatītāju ar svaigo ideju, ka mēs neesam vieni izplatījumā un kaut kur galaktikā eksistē veselas ciltis, tautas un civilizācijas, kurām "viss gluži kā pie cilvēkiem" (reizēm labi — mīl, vairojas, ievēro džedaju/samuraju goda kodeksu un elpo brīvi, reizēm slikti — briesmīgi karo un plosās par kundzību šajās multigalaktikās, kā rezultātā iet bojā un/vai tiek paverdzinātas ne tikai dažnedažādas civilizācijas, bet pat veselas pasaules). Respektīvi, Lūkass bija pirmais, kurš radīja specifisku kinomitoloģiju par "paralēlo pasauļu" iespējamību (tikai tad sekoja seriāli par "paralēlcivilizācijām" — visādi tur Gredzenu pavēlnieki, Hariji Poteri, Ostini Pauersi, Simpsoni un Dienvidparki. Jā, šie parodijprodukti barojas no tās pašas futuroloģiskās biznesa un izklaides shēmas!). Nākamais Lūkasa solis — triloģija (1999—2005) par oriģināla priekšvēsturi —, lai arī tehniski bija vienkārši super (jo tehnoloģijas progress ASV visstraujāk attīstās šīs lielvalsts vispelnošākajās un ideoloģiski vissvarīgākajās nozarēs — kosmiskajā, militārajā un kino industrijā), tomēr idejiski un saturiski neko jaunu vai oriģinālu Zvaigžņu karu eposā nepienesa. Un tagad, lūk, septītā filma Klonu kari — Lūkasam iepatikusies tehnoloģija supermarionetion (saliktenis no marionette un animation = 3D multene, kas stilistiski atgādina japāņu komiksveida multiplikācijas žanrus mangu un animē). Kad Lūkass TV esot ieraudzījis fragmentiņus no kāda šajā stilā uzņemta miniseriāla, viņš noteicis: "Ļoti jauki izskatās, kāpēc mēs nevarētu parādīt šāda stila Zvaigžņu karus uz lielā ekrāna?" Lūkasa impērijas paklausīgie klerki, kaut arī bija noskaņoti visai skeptiski (jo 1999.—2005.gadā tapusī triloģija ar katru nākamo laidienu kļuva finansiāli neizdevīgāka), tomēr bez atrunām metās izpildīt bosa idee fixe. Tapa stāsts par to, kas notika laikā starp "dzīvās filmas" divām daļām — Klonu uzbrukumu un Situ atriebību. Tiem, kuri zina visus tos sižeta piņķerus, nav jāpaskaidro, par ko stāsts, bet pārējiem pietiks ar piezīmi, ka labajai Republikai atkal draud briesmas, un šoreiz lielākās intrigas pin kontrabandists un mazsimpātiskās hatu cilts līderis Džaba ar savu radinieku — dēliņu Rotu. Separātisti kontrolē visus maršrutus hipertelpā, nabaga "republikāņi" cieš kādā Iekšējā Loka kaktiņā un kaļ jaunu ģeopolitisko stratēģiju, lai spētu atkarot brīvību un demokrātiju. Protams, ka viedajam Jodam atkal padomā kāds plāniņš, kā visu vērst par labu un tikt galā ar visļaunāko personu — no seriāla labi zināmo situ varaskāro briesmekli un politisko kundzību alkstošo grāfu Duku (tiem, kam tas viss izklausās pēc murgaina sviesta, labāk uz šo filmu tomēr būtu neiet). Otrais. Tā kā septītie Zvaigžņu kari tomēr ir multene un tātad kardināli atšķirīgs produkts, Lucasfilm mākslinieki nolēma netracināt "vecā" seriāla fanus un likvidēja divas formālas firmas fiškas: slaveno filmas ievada titru, kas palēnām pazūd izplatījumā: "Sen senos laikos kaut kur izplatījumā..." un tikpat leģendāro filmas teicienu: "Man ir tāda ļoti slikta priekšnojauta!", ko izteiksmīgi izrunā Joda vai kāds cits sižetsvarīgs personāžs, kad kosmosa pasaulēm draud lielas ziepes. Šīs divas lietas multenē neredzēt un nedzirdēt. Taču atsevišķas animēto personāžu lomas izdevās pierunāt ieskaņot "oriģināla" aktieriem Semjelam Lī Džeksonam, Kristoferam Lī... Stāstā satiksit arī princesi Padmi Amidalu (to, kuru dzīvajā filmā tēloja Natālija Portmena), Jodu un viņa mīluļus — pasaules glābējus Anakinu Skaivokeru un pavisam jaunu Zvaigžņu karu personāžu Asoki Tanu — tādu japānisku jaunā pozitīvā taisnības cīnītāja — džedaja versiju. Un šie divi draudziņi — Anakins ar Tanu — jau nu zinās, ko iesākt ar saviem fluoriscējošas lampas atgādinošajiem superzobeniem! Lai dzīvo baltās un dzeltenās rases zēnu draudzība! Trešais. Filma, godīgi sakot, atstāj dīvainu — ļoti sintētisku un samākslotu — iespaidu, kurā animē un mangas stilistiskie "iespraudumi" izskatās kā svešķermenis. Varbūt tāpēc septītajiem Zvaigžņu kariem pasaules nomā komerciāli ir visšvakākie rādītāji no visām SW daļām? Bet varbūt tas (zemā peļņa) nozīmē elementāro — to, ka masu skatītājs pat visneticamāko fantastiku uz ekrāna grib redzēt dzīvu aktieru izpildījumā? Tā vai citādi, pat Džordža Lūkasa spontānais lēmums par multfilmas taisīšanu (un šāda mēroga darbietilpīga filma patiešām tapa, kā smejies, mērkaķa ātrumā — gada un divu mēnešu laikā!) un sīkā peļņa netraucēja Lucasfilm mārketinga speciālistiem noslēgt attiecīgos reklāmas līgumus par multenes stāsta komiksu grāmatu multimiljonu tirāžām, rotaļlietām, īpaši dizainētu MP3 pleijeru trīs versijās, pat speciālu Star Wars sacīkšu automobili, kas piedalījās slavenajā Sandjego meistarturnīrā. Tas viss kārtējo reizi ļāva Lūkasam ieraust pamatīgu čunguru, lai viņa Zvaigžņu karu impērijai nekad nepienāktu gals. Lūkass pat nenošķaudījās, kad viņa galvenais grāmatvedis pirmizrādē paziņoja, ka Lucasfilm vadība pa burzmu aizmirsusi parakstīt kontraktus ar savām divām tradicionālajām un vaislīgākajām naudas slaucamajām govīm — Pepsi un Burger King!