Es arī apzinos, ka valdības pieņemtie lēmumi sabiedrībai būs liels pārbaudījums. No pagātnē pieļautajām kļūdām tagad cietīs visas jomas, tajā skaitā aizsardzība, kurai salīdzinājumā ar pagājušo gadu būs 34% mazāks finansējums. Taču bija nepieciešams izvairīties no valsts maksātnespējas.
Tāpat kā citiem kolēģiem, arī man ir nācies pieņemt lēmumus par reformām un izdevumu samazinājumu. Šie lēmumi bieži saistās ar konkrētu cilvēku likteņiem, jo mazāki ienākumi vai zaudēts darbs ietekmē ģimenes budžetu un cilvēka dzīvi.
Tomēr esmu secinājis, ka vairāku lēmumu rezultātā ir arī lietas, kas uzskatāmas par nelieliem, bet tomēr panākumiem. Kādi tie ir?
Pirmkārt, valsts drošība, aizsardzība un suverenitāte ir garantēta. Tas it kā būtu pats par sevi saprotams, taču, dzirdot vienu otru apgalvojumu pēdējās nedēļās, man likās, ka cilvēki ir aizmirsuši, ka par valsts suverenitāti arī jāmaksā. Kā man teica Vācijas aizsardzības ministrs savas nesenās vizītes laikā – bez drošības nav brīvības. Manuprāt, mums šos vārdus vajag atcerēties, it īpaši atzīmējot nozīmīgas gadadienas. 14.jūnijā apritēja 68.gadi, kopš komunistiskā režīma organizētās noziedzīgās cilvēku deportācijas, un 17.jūnijā pirms 69 gadiem padomju karaspēks okupēja Latvijas teritoriju. Tiekoties ar to dienu lieciniekiem, bija uzmundrinoši vērot viņu gaišo skatu uz dzīvi, jo viņi atgādināja, ka šodienas grūtības nav salīdzināmas ar to, ko mūsu tautas pārdzīvoja toreiz.
Otrs panākums ir tāds, ka Latvija turpina savu līdzdalību NATO operācijā Afganistānā. Mūsu karavīru piedalīšanās šajā militārajā misijā ir cieši saistīta ar Latvijas suverenitātes saglabāšanu. Pildot Latvijas pienākumu pret sabiedrotajiem, mēs varam būt droši, ka Alianses valstis ievēros kolektīvās drošības principus, ja, nedod, Dievs, būs apdraudēta mūsu valsts.
Pārlūkojot pēdējo mēnešu notikumus, vēl atmiņā palikuši divi spilgti brīži no manām pirmajām 100 dienām. Pirmais saistās ar reizi, kad sastapu jauno ASV prezidentu Obamu un viņa kundzi NATO samita laikā. Spiežot roku šim iedvesmojošam valsts vadītājam un šarmantajai pirmajai lēdijai radās ārkārtīgi pozitīvs iespaids. Viņu dabiskais un neaugstprātīgais stils arī dzīvē – ne tikai televīzijas ekrānos – man šķita ļoti pievilcīgs.
Lai cik neierasti izklausītos salīdzinājums ar iepriekšminēto, otrs mirklis, kas palicis tikpat spilgtā atmiņā, ir sastapšanās ar Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakciju, kad pēc tās iniciatīvas iepazīstināju deputātus ar aizsardzības pamatjautājumiem. Tikos ar demokrātiski ievēlētiem deputātiem, kuri ar sapratni uzklausīja manis teikto. Man bija liels gandarījums, ka dialogs starp ministru un parlamenta deputātiem bija lietišķs un skaidrs, pat ja nebijām vienisprātis visos jautājumos.
Uzskatu, ka tikai dialoga un savstarpējas cieņas ceļā būs vieglāk tikt galā ar valdībai uzticētajiem uzdevumiem nākamajās 100 dienās.