Mums pašiem jāizlemj, vai arī turpmāk trīsarpus gadus pēc Saeimas vēlēšanām ļausim oligarhu pakalpiņiem taisīt savu saimnieku biznesu un pēdējo pusgadu pirms vēlēšanām mūs apbērt ar solījumiem, vai arī liksim mūsu deputātiem kļūt par tautas kalpiem un strādāt sabiedrības un valsts interesēs ikdienā.
Latvijas varas elite savā visatļautībā un ciniskumā ir kļuvusi tik pašpietiekama un pārdroša, ka tai burtiksi, piedodiet par izteicienu, ir vienkārši nospļauties par to, ko domā sabiedrība. Pirms vēlēšanām atklāti tiek melots saviem vēlētājiem, un tā tiek uztverta kā pašsaprotama lieta. Cilvēku protesti rudenī Doma laukumā un šogad pie Saeimas nespēja ietekmēt valdošās koalīcijas politiķu rīcību, kas mūsu valsti jau noveduši gan ekonomiska, gan politiska kraha priekšā. 9. Saeima sevi ir diskreditējusi tiktāl, ka tai vairs neviens neuzticas, ja nu vienīgi deputātu radinieki, draugi, varas politikas pasūtītāji un naudas devēji.
Ir skaidri saskatāma bīstama tendence, ka varas partijas visiem spēkiem mēģina savas pozīcijas nostiprināt, atbilstoši savām savtīgajām interesēm pielāgojot likumus un, kas visbīstamāk, arī tos likumus, kas skar tiesībaizsardzības jomu. Varas elite savā cinismā jau sen ir zaudējusi saikni ar iedzīvotājiem, sabiedrība vairs neuzticas varai, savukārt valdošā kliķe visiem spēkiem cenšas noturēt varu savās rokās, darot visu, lai tautai nebūtu iespējams atlaist Saeimu.
Ir palikusi viena iespēja – pašiem lemt par to, ir mums vajadzīga tāda pretēji sabiedrības interesēm strādājoša Saeima un tās izveidota valdība, vai arī tā jāatlaiž un jāizsludina ārkārtas vēlēšanas. Varbūt tik drīz vairs šādas iespējas nebūs. Kamēr vēl šāda iespēja sabiedrībai pastāv, tā ir jāizmanto, jo mēs nezinām, ko vara savā visatļautībā un pārdrošībā darīs, lai turpmāk vairs nepieļautu šādu tautas nobalsošanu iespējamību.
Skaidrs, ka Satversmes grozījumi nebūs brīnumzāles Latvijas politikai un mūsu politiķu elite nākamajā dienā nekļūs citāda, bet tas būs nopietns solis ceļā uz citādu izpratni par politiku. Tas būs atgādinājums un brīdinājums varas politiķiem, ka sabiedrība viņus kontrolē ikdienā un savu attieksmi var paust ne tikai reizi četros gados Saeimas vēlēšanās, bet jebkurā brīdī, kad saprot, ka Saeima nav attaisnojusi uz to liktās cerības, ka Saeima sevi ir diskreditējusi.
Politika nedrīkst būt biznesa projekts, tā nedrīkst būt instruments savu savtīgo interešu realizēšanai. Šobrīd pie varas esošie to jau sen ir aizmirsuši. Ja tautas nobalošanā izdotos savākt nepieciešamo balsu skaitu, tas būtu kā atgādinājums šai Saeimai, ka visam ir savas robežas – arī cinismam, mantkārei un varas uzurpēšanai. Politikai Latvijā no pāris oligarhu uzraudzītas spēles jākļūst par vidi, kur tauta pati lemj savu dzīvi un likteni. Kur tauta nosaka, kas jādara Saeimai, nevis kur Saeima strādā dažu oligarhu un viņu shēmotāju interesēs.
Atradīsim katrs savā sestdienā pusstundu laika, lai šoreiz lēmumu pieņemtu paši, lai neļautu lēmumu mūsu vietā pieņemt zoodārzā, pirtī, mežā vai mākoņos, kur tos pieņēma līdz šim.