Arhitektūra ir profesija, kas lēni iekustas, ir teikusi arhitekte, pasniedzēja un rakstniece Leslija Loko. Tā joprojām ir viena no konservatīvākajām un hierarhiskākajām nozarēm, kurā dominē baltās rases vīrieši. Vēl šī gada Venēcijas arhitektūras biennālē nekas neliecināja, ka šajā ziņā nozarē kaut kas būtiski mainītos, – dalībnieku vidū izteikti dominēja baltās rases pusmūža vīrieši, kas pārstāv rietumu puslodi, bet sievietēm bija atvēlēta viņu asistentu un projektu realizētāju loma. Taču jaunās paaudzes arhitektu un kritiķu vidū neapmierinātība ar šādu situāciju aug un vismaz neformālās diskusijās izskan nosodījums. Pirmie taureņa spārnu vēzieni pārmaiņu virzienā bija šī gada Venēcijas biennāles žūrijas lēmums piešķirt īpašu atzinību In memoriam itāļu izcelsmes brazīliešu arhitektei Linai Bo-Bardi, atzīmējot, ka viņas devums pasaules arhitektūras vēsturē joprojām ir par maz novērtēts un izcelts.
Dizaina perfekcija
Šī gada 14. decembrī Venēcijas biennāle nāca klajā ar paziņojumu, kas ir kļuvis ne tikai par vienu no būtiskākajiem notikumiem 2021. gadā, bet arī par nozīmīgu atskaites punktu ilgākā laika posmā: par 2023. gada Venēcijas arhitektūras biennāles kuratori ir izvēlēta Leslija Loko – pirmā tumšādainā jauktas izcelsmes kuratore Venēcijas arhitektūras biennāles vēsturē. Viņa tiek uzskatīta par vienu no progresīvākajām pārmaiņu nesējām arhitektūras izglītībā.
Leslija Loko ir dzimusi 1964. gadā Skotijā ganiešu izcelsmes tēva un skotu ebrejietes mātes ģimenē. Viņas tēvs bija veiksmīgs ķirurgs. Leslija uzauga Ganā, bet 17 gadu vecumā pārcēlās uz Angliju, lai mācītos labā privātskolā. Pēc tās beigšanas viņa sāka arābu valodas un ivrita studijas Oksfordas Universitātē, bet pēc pāris mēnešiem studijās vīlās un devās līdzi savam toreizējam draugam uz ASV, kur studēja tieslietas un socioloģiju. Leslijai Loko arī vēlāk ir bijis raksturīgi pēkšņi pamest tikko aizsākto, ja viņa tajā ir vīlusies, nav jutusi atbalstu vai ir pārstrādājusies, – neviens amats nav veselības vērts.
Amerikā Leslija Loko sapratusi, ka viņas dzīves aicinājums ir arhitektūra. Viņa iestājās Londonas Universitātes koledžas Bārtleta Arhitektūras skolā, kurā ieguva maģistra grādu, vēlāk Londonas Universitātē – doktora grādu arhitektūrā. Arī arhitektūras studiju laikā Leslijai bija brīdis, kad viņa domāja par studiju pamešanu. Taču tad viņa nonāca pie secinājuma, ka arhitektūra nenozīmē tikai ēku projektēšanu un ka viņa šajā nozarē var realizēt savu interesi par rasēm, identitāti un dzimtes studijām, kā arī kultūru un sabiedrību. Vienīgā pēc Leslijas Loko projekta uzceltā ēka ir viņas pašas privātmāja Ganā – Rietumu un Āfrikas kultūras hibrīds. Tā būvēta no Āfrikai raksturīgā materiāla – saulē žāvētiem dubļu ķieģeļiem. Leslija ir saglabājusi prasību pēc dizaina perfekcijas telpā, kurā viņa atrodas. Arhitekte savās mājās nevilšus sakārto ierastajā kompozīcijā krēslus, kad no tiem piecēlušies ciemiņi. Nekas nedrīkst izjaukt ierasto dizainisko kārtību.
Romānu autore
Leslija Loko ir bijusi pasniedzēja daudzās Eiropas un ASV arhitektūras skolās. Viņas ievērojamākais devums arhitektūras izglītībā ir arhitektūras maģistrantūras izveide Johannesburgas Universitātē Dienvidāfrikā, kur pirms tam šādas izglītības programmas nebija. Kad 2015. gadā šī programma tika ieviesta, tajā iestājās vienpadsmit studentu, baltās rases pārstāvji. Tagad arhitektūru maģistrantūrā Johannesburgā studē vairāk nekā simt studentu ar arvien lielāku vietējās izcelsmes jauniešu īpatsvaru.
2019. gadā Leslija Loko kļuva par Ņujorkas pilsētas koledžas Špiceru Arhitektūras skolas vadītāju. Viņa bija apņēmības pilna ieviest skolā radikālas pārmaiņas, taču 2020. gada rudenī negaidīti no amata atteicās, pamatojot to gan ar pārstrādāšanās izraisītu nogurumu, gan atbalsta trūkumu, ko viņa izjutusi Ņujorkā kā melnādainā sieviete.
Leslija Loko Ganā ir izveidojusi savu Āfrikas Nākotnes institūtu, kas ietver pēcstudiju programmu arhitektūrā un publisku pasākumu platformu. Vīlusies Eiropas un ASV sabiedrībā un pastāvošajā izglītības sistēmā, viņa visas cerības liek uz Āfrikas kontinentu – tur ir liela gados jauna populācija, kas gatava eksperimentiem un jaunām idejām. Arī Venēcijas biennāles vadība paredz, ka Āfrikas jauno arhitektu idejas Leslijas Loko vadībā dos cerību visai pasaulei. Leslija Loko ir teikusi, ka arhitektiem ir jāspēj ne tikai kritizēt pastāvošo kārtību, bet arī piedāvāt idejas problēmu atrisināšanai.
Vēl viena Leslijas Loko nodarbošanās, kas tiešā veidā nav saistīta ar arhitektūru, – viņa ir veiksmīga romānu rakstniece. Ar rakstniecību Leslija sāka nodarboties XXI gadsimta sākumā, kad bija vīlusies savā pasniedzējas darbā. Izlasot laikrakstā The Guardian ieteikumus, kā uzrakstīt bestselleru, viņa pati nolēmusi tādu radīt. Arī savos romānos arhitekte raksta par rasu sadursmēm, kultūras identitāti, to visu papildinot ar galveno varoņu mīlestības stāstu. Leslija Loko tiek slavēta kā perfekta seksa ainu aprakstītāja. Viņas grāmatās klātesoša ir arī arhitektūra, piemēram, Leslijas pirmā romāna centrā ir arhitekta un dimantu pārdevēja meitas attiecības.
Uzsvars uz pārbūvi
Atgriežoties pie citiem notikumiem 2021. gada arhitektūrā un arhitektu sarakstītajiem romāniem, jāpiemin arī Rema Kolhāsa biroja partnera Renjē de Grāfa sacerētais un šogad pavasarī izdotais romāns The Masterplan, kura darbība notiek kādā jaunā Āfrikas valstī, kurā ierodas arhitekts Rodrigo Tomass, lai projektētu valsts galvaspilsētu. Tas gan nav mīlas stāsts, bet gan skarba atklāsme, kā arhitekta lielie sapņi pārvēršas par neko.
2021. gads skaidri iezīmējis, ka pašlaik – klimata katastrofas priekšā – lieli un vērienīgi projekti arhitektūrā nav modē. Piedāvājot pasaulē augstāko debesskrāpi, arhitekti var tikai iekļūt gada kuriozāko projektu sarakstos. Dažādu balvu žūrijas izceļ nelielus projektus un ēku pārbūves, tāpēc vieni no nozīmīgākajiem 2021. gada veikumiem arhitektūrā ir Deivida Čiperfīlda Mīsa van der Roes Jaunās Nacionālās galerijas restaurācija Berlīnē un Renco Piano veiktā kādreizējās elektrostacijas pārbūve par privātas iniciatīvas laikmetīgās kultūras centru GES-2 Maskavā.
Renco Piano un Ričards Rodžerss ir 1977. gadā atklātā Parīzes Pompidū centra arhitekti. Ričarda Rodžersa nāve 88 gadu vecumā 2021. gada 18. decembrī ir viens no skumjākajiem gada notikumiem arhitektūras pasaulē.