MĀKSLAS ŠEDEVRI, kuri rotāja modes mākslinieka Īva Senlorāna īpašumus, šonedēļ tika piedāvāti Parīzē notikušajā trīs dienu izsolē, kuru organizēja Senlorāna mantinieks Pjērs Beržē un izsoļu nams Christie"s. Pirmajās divās izsoles dienās mākslas darbu kopējais pārdošanas apjoms bija 307,5 miljoni eiro. Sasniegti vairāki rekordi — Senlorāna un Beržē krājums atzīts par visu laiku dārgāko privātkolekciju, kas pārdota izsolē. Par vērtīgāko darbu pirmajā dienā kļuva Anrī Matisa glezna Les coucous, tapis bleu et rose, par kuru samaksāti 35,9 miljoni eiro —, tas ir izsoles rekords Matisa darbiem. Izsoles otrajā dienā par 21,9 miljoniem eiro iegādāts dizaina leģendas Ailīnas Grejas ādas krēsls, kļūstot par dārgāko XX gadsimta dizaina objektu, kurš pārdots izsolē.
Izsolei kopumā piedāvāti ap 700 darbu, to vidū — Sezans, Gogēns, Munks, Brinkuši, Mondrians, Džakometi, Pikaso, Braks, Klē, Klimts, Dišāns-Viljons. Savu kolekciju Īvs Senlorāns un Pjērs Beržē veidoja piecdesmit gadu. Beržē bija modes mākslinieka biznesa partneris un dzīvesbiedrs. Pateicoties Beržē tvērienam un neatlaidībai, Senlorāna modes nams kļuva par vienu no visu laiku ietekmīgākajām stila impērijām. Viņu privātās attiecības izjuka 70.gadu vidū, bet viņi palika labi draugi. Cilvēki, kuri labi pazina šo pāri, stāsta, ka kolekcijas veidošana bija Senlorāna un Beržē attiecību dzinējspēks un tieši mīlestība pret mākslu turēja viņus kopā. Drīz pēc Senlorāna nāves pērnā gada vasarā Beržē paziņoja, ka pārdos kolekciju: puse ieņēmumu tiks ziedoti viņa labdarības fondam, puse — AIDS izpētei. Pats Senlorāns pirms nāves nedeva norādījumus par kolekcijas nākotni. Lēmums to pārdot pieder pašam Beržē kā Senlorāna mantiniekam.
Viņu kolekcija ir unikāla ar to, ka tajā apvienoti dažādu laikmetu, valstu un stilu mākslas darbi — modernā un laikmetīgā māksla, impresionisma šedevri, jūgendstila objekti, mēbeles, sengrieķu vāzes, ķīniešu skulptūras, ikonas, spoguļi. Izvēloties darbus kolekcijai, Senlorāns un Beržē neizmantoja konsultantu pakalpojumus — visu lēma paši. Senlorāns bija apsēsts ar mākslu, tā viņam palīdzēja ne tikai radīt, bet arī dzīvot. "Viņam bija nepieciešams skaistums. No neglītuma viņam sāpēja acis. Izcila māksla, literatūra, mūzika, deja — tas viņu pacilāja, tā bija barība viņa dvēselei," atceras Senlorāna draugi. No savas kolekcijas P.Beržē šķiras bez nostalģijas: "Man bija tā laime dzīvot ar visiem šiem objektiem, mēbelēm, skulptūrām un gleznām. Tagad es gribu, lai šāda iespēja būtu arī citiem cilvēkiem." Šie darbi dzīvoja Beržē un Senlorāna īpašumos — atmiņas, kas ar tiem saistītas, ir pārāk personiskas. Tādēļ modes ģēnija draugs negribēja veidot "mākslas mauzoleju" vai muzeju.
"Īvs Senlorāns ir miris. Šī kolekcija vairs neko nenozīmē," saka P.Beržē.