31.marta sindroms un kas no tā izriet

Nekad nedomāju, ka piānists var tik sakarīgi spriest! Visu cieņu!!!

Paldies par dvieli - tas nudien bija trāpīgi teikts. Kreditēšana atsāktos drīzāk, ja centrālā banka pazeminātu pamatlikmi nevis līdz 5% kā nesen notika, vismaz bet līdz 2 %, kāda ir ECB likme, lai lati un EURO būtu pieejami ar vienādiem nosacījumiem. Patlaban lietotājam kredīts latos izmaksā 16.5% gadā (SEB dati).

... Piekritu 1000% ... ... VP, Zatler, vai sadzirdi tautas velmi, ko norada politisko partiju novertes aptauju loks !!!!

Es piekrītu rakstam, ārkārtas vēlēšanas būtu vismaz kāda cerība, ka kaut kas mainīsies un varbūt beidzot kāds uzsāks nepieciešamās strukturālas reformas, un vismaz mēģinās mainīt visu šo pārvaldes sistēmu, kas orientēta tikai un vienīgi uz valsts nozagšanu. Kamēr vairākums šai te mafiozajai koalīcijai, tas nekad nenotiks, un šai valstij nav nekādas cerības. Bet tikpat mazas cerības, ka Lilitiņa ļaus Valdim riskēt ar visu, ko tai dod vīra amats, faktiski arī pats viņš diezin vai saprot, ka valstij nepieciešamas radikālas pārmaiņas, korpusa pārkrāsošana grimstošajam kuģim nelīdzēs, gudras valstis reformas veic treknajos gados, tādās, kā Latvija - kad vairs nav izejas, un Latvijai nav citas izejas.

vajag VALSTSVĪRUS. Tauta VIENMĒR BŪS ,pārsvarā, tāda, ka VAJAG MAN. Ja TĀDI PAŠI ir kungi, tad...

Tik tiešām viss jāsāk no baltas lapas, sevi pašu ieskaitot. Tikai izrauties no sātaniskās peļņas- patērēšanas sistēmas nav iespējams, nemainot savu attieksmi pret lietu būtību, nemainot savu apziņu. Neizskatās, ka kāds no mums to grasītos darīt, tāpēc nāksies piedzīvot notiekošā objektīvā ,jebkuras valstiskās struktūras noārdīšanās procesa loģiskas beigas, pārdzīvot haosa periodu un sākt visu no baltas lapas.

Nesapņosim kā būtu ja būtu. Viss LATVIJAS valsts līdzšinējais pārvaldes aparāts un nodokļu sistēma pakartota vienam mērķim: Tautas aplaupīšanai. Ja gribam augšupeju viss jāsāk no baltas lapas. Tautas vēlēts PREZIDENTS, darbaspējiga SAEIMA,neatkarīga profesionāla VALDĪBA,CITĀDI mēs 18 gados sakrājušos sūdus neizmēzīsim,nerunājot par miljardiem kredītu atdošanu.

Tik tiešām - "vēja virziens" (propogandētā un realizētā politika) turpina saglabāt nemainīgu virzienu. Ir dzirdēti solījumi samazināt ('apcirpt") valsts aparātu - tā ekonomējot un padarot funkcionālāku valsts pārvaldi. Kādi rezultāti? Šobrīd nėkādu redzamu rezultātu nav un ja turpināsies iesāktais kurss - rezultātu arī nebūs. Kā vienu no kliedzošākajiem piemēriem valsts aparāta funkciju sadales neprātam un finanšu līdzekļu šķiešanas etalonam minams Veselības ministrijas sistēmā. Veselības aprūpes sistēmas krīzes fonā, Veselības ministrija ir izveidojusi un akceptē darbību divām valsts aģentūrām: 1) Valsts zāļu aģentūra; 2) Valsts zāļu cenu aģentūra... Komentāri lieki! Autors minēja Valsts prezidenta uzstādījumus un rīcību saistībā ar iespējamo Saeimas atlaišanu. Esmu sekojis līdzi Valda Zatlera kadencei un rīcībai augstākās valsts amatpersonas amatā. Aina nepievilcīga - secinājums viens - aizkustinoša nekompetence apvienojumā ar paštīksmināšanos un amata privilēģiju izmantošanas neprātu! Kādēļ tā? Daži piemēri: 1) Satversmes satura un būtības neizpratne (prezidenta tiesības sasaukt, noteikt dienas kārtību un vadīt Latvijas Republikas Ministru kabineta ārkārtas sēdes - krīzes laikā akūti realizējama funkcija, diemžēl neizmantota); 2) likumdošanas iniciatīvas tiesību neizmantošana vai nekompetenta izmantošana (pirmo reizi izmantota, lai grozītu valsts prezidenta apbalvošanas ar valsts apbalvojumiem kārtību un noteiktu, ka prezidents apbalvojams uzreiz pēc zvēresta - grozījumi Valsts apbalvojumu likumā, otrā reize - no konstitucionālo tiesību viedokļa analfabētisks likumprojekts Satversmes grozīšanai); 3) nekonsekvence un mainīga pozīcija (neticu Godmanim, ticu Godmanim, atlaidīšu Saeimu, neatlaidīšu Saeimu utt.); 4) diplomātiskā protokola nepārzināšana vai ignorance (musulmaņu valstīs nav pieņemts pat prezidenta kundzēm atrasties sarunās...); 5) piemēra rādīšanas neizpratne (par spīti krīzei valstī paziņot, ka pēc otrās kadences beigām vajadzētu māju, ne dzīvokli, ūdens sienas būvniecība, nesamērīgi dārgas virtuves uzstādīšana, basketbola grozs, lapenes projekta pasūtīšana pie sievas meitas no pirmās laulības, Aizsardzības ministrijas budžeta slepenās kases nesaudzīga izmantošana...); 6) komandas koplektācijas nemākas demonstrācija (vērienīgas izmaiņas sākotnējā sastāvā, apšaubāmas kvalitātes personālijas); 7) publiska nekompetences demonstrācija ("Kas notiek Latvijā?" nespēja atbildēt par Satversmes grozījumu nepieciešamību un saturu, kas noveda pie tā, ka Ivars Godmanis iejaucās: "Nu nevajag tā prezidentu dzīt stūrī"...). Jāmaina politiķi un politika, citas izejas nav! Patīkamu dienu!

Kamēr nodokļu sistema netiks nostādīta uz kājām - radikāli grozīta - tikmēr purvā paliksim. To nav spējīgi izdarīt Jēkaba ielas grūtgalvji. Sastāvējies puķūdens jāmaina!

Komentāri lieki:)

Problema ir ar to ka liela dala JL cilveku ir tisi tada pati (maldiga) ekonomiska domasana, ka TP, LC/LPP, daleji ari ZZS. Kamer nemainis principus (kur liela nozime ir nodoklu balanss) - viss tikai paliks sliktak, kamer ta vai ta naksies so reformu veikt. Bet bus jarapjas vel no lielakas bedres lauka. te izvilkums no viena raksta: Latvijā un citās Baltijas valstīs rietumvalstis gribēja redzēt, cik ilgi ekonomika spēs sevi uzturēt, ja tai aizdos naudu, un kā tā spēs samaksāt procentus par nekustamajiem īpašumiem, kuru cenas cēlās. Postpadomju valstīs nav praktiski nekādu ievērojamu nekustamā īpašuma nodokļu, tāpēc visi ienākumi no nomas maksas var kļūt par lieliem parādiem starptautiskajās valūtās. 90% no šī parāda būs jāatceļ. Pozitīvais ir tas, ka šī situācija dod iespēju pārstrukturēt lietas. Latvija var mainīt savu nodokļu sistēmu, atvieglojot nodokļu slogu darbaspēkam un ražošanai. Latvijas smagie nodokļi darbaspēkam, kur katram latam, ko darbinieks saņem tīrā veidā, bruto izmaksa ir aptuveni Ls 1,75, arī turpmāk padarīs darbaspēku un rūpniecību konkurēt nespējīgu. Jaunie tuneļi, tilti, transports un pārējā infrastruktūra paaugstinās zemes gabalu cenas, taču šīs valsts investīcijas finansēs galvenokārt no nodokļiem, ar kādiem tiek aplikts darbaspēks. Īpašuma novērtējumi turpinās atpalikt no tirgus cenām, padarot "burbuļa" tipa ienākumus ienesīgākus nekā investīcijas ražošanā. "Bagātības radīšanas" centrā joprojām būs piederošais īpašums, nevis rūpniecība un nodarbinātība. Vai Latvija palaidīs garām izdevību veikt nepieciešamo nodokļu reformu, neizmantodama augstākus zemes nodokļus, lai pazeminātu nodokli ienākumiem no algas? Jo ilgāk tā vilcināsies atvieglot nodokļus darbaspēkam un rūpniecībai, jo neveiksmīgāki būs mēģinājumi pievērsties rūpniecības atjaunināšanas vajadzībām. Augsti nodokļi darbaspēkam un rūpniecībai veicina inflāciju, jo tie paaugstina ražošanas izmaksas, taču augstāks īpašuma nodoklis notur zemākā līmenī parādu finansētās īpašuma cenas, atstājot mazāk ienākumu no nomas procentu nomaksai par augstākiem banku aizdevumiem. Taču, jo ilgāk valdība kavēsies ar nodokļu sloga pārcelšanu no darbaspēka un rūpniecības uz nekustamo īpašumu, jo ilgāk tā aizkavēs Latvijas ekonomikas pārstrukturēšanu, lai tā vairāk paļautos uz sevi, un jo vairāk jaunu, kvalificētu darbinieku būs spiesti meklēt darbu ārvalstīs, kuras eksportē uz Latviju. Galu galā tas padarītu Latviju līdzīgu trešās pasaules valstij, kas dzīvo galvenokārt no emigrantu naudas pārvedumiem un kurā aizvien krasāk tiek pretnostatīti īpašnieki un darba ņēmēji.