Gleznotājs Antonio Frančesko Brina (Antonio Francesco Brina / Del Brina / Brini, 1540–1586) ir renesanses un manierisma laika meistars, kurš dzīvojis un strādājis Florencē, savu talantu attīstot Mikēles Tozīni (Michele Tosini, 1503–1577) paspārnē. Viņa darbi ir sastopami Florences un Vinči dievnamos (Santa Feličitas baznīca Florencē, Santakročes baznīca Vinči u.c.), dažādu valstu muzejos (Prado, Ufici u.c.) un privātkolekcijās (Dž.Barati u.c.).
Frančesko Brina, veidojot vidēja formāta gleznas, galvenokārt attēlo Dievmāti ar bērnu vai Svēto ģimeni. Florencē Brina tiek dēvēts arī par madonnero. Ar šo terminu, kas radies Venēcijā, 15.–18. gadsimtā apzīmēja gleznotājus, kuri specializējās Jaunavas Marijas attēlojumos. Konkrētā glezna ir izcils itāļu vēlīnās renesanses paraugs, kas saglabā augstās renesanses vai t.s. "zelta laikmeta" kompozīcijas veidošanas principus, vienlaicīgi uzrādot atpazīstamas manierisma iezīmes.
Frančesko Brinas darba izstāde turpina Mākslas muzeja Rīgas birža 2014. gadā aizsākto tradīciju Adventes un Ziemassvētku laikā no Itālijas bagātajām kolekcijām deponēt vienu īpašu renesanses laikmeta mākslas pērli. 2014. gadā šajā izstāžu ciklā tika parādīta Džentiles da Fabriāno (Gentile da Fabriano, ap 1370–1427) glezna Pazemības Dievmāte no San Matteo Nacionālā muzeja Pizā, 2018. gadā – Rafaēla Sancio da Urbīno (Raffaello Sanzio da Urbino, 1483–1520) Svētā Katrīna no Aleksandrijas (1500–1503) no Markes Nacionālās galerijas.
Frančesko Brinas darba eksponēšana ir pirmā iepazīšanās ar Džordžo Barati (Giorgio Baratti) privātkolekciju Rīgā. Jāatzīmē, ka 2020. gadā Dižkunigaišu pilī Viļņā notikusi izstāde Tra Sacro e Profano. La colleztione Giorgio Baratti – Milano, kas piedāvāja plašāku ieskatu Džordžo Barati antikvariāta krājumā. Kolekcijas pamatkodolu veido 15.–17. gadsimta itāļu māksla, īpaši akcentējot Mediči laiku Florencē un Milānas skolas tendences.