Aija Zariņa. Baltā vāze vērša mugurā

nebija jādeldē mākslas skolu sols .lai šadi ķēpātu .Jāsmejas ,ka šādi gleznot skaitās augstā māksla ,ka iemācās pareizi zīmēt un pēc tam atrod savu stilu zīmēt kā bērns .Tizli.Tak atrodas ļautiņi ,kas kladzina māksliniecei līdz ,ka tur nu ir apslēptas neskaitāmas idejas un murgo par kosmiskām cīņām .Prātiņ nāc mājās .atceros no senākiem laikiem ,kad šī tā saucamā māksliniece(ceru ,ka nesajaucu ,jo negribētos ,ka vēl ir kāda tikpat ķerta māksliniece) ilustrēja bērnu grāmatu Andresena pasaku ''gulbji''.Pretīgas ilustrācijas un sabojāta grāmata.

pamatotas aizdomas , ka aija talanta trūkumu aizstāj ar spilgtu pozu

Paldies par rakstu.... A. Zariņas gleznas vienmēr ir eneģijas pārpilnas un "uzrunājošas".

Respektēju Aiju Zariņu. Bet šitās intertrepācijas ir vienkārsi smieklīgas. Māksla ir māksla ( un var būt arī tikai mākslas dēļ). Ja tu nevari mālēt, tad labāk neizliecies par filozofu.