No šodienas galerijā Māksla XO ir aplūkojama mākslinieces Ievas Iltneres personālizstāde Summa. "Es it kā visu laiku daru vienu un to pašu. Esmu sapratusi, kas man patīk. Melnais pret balto, pūkainais pret aso, reālais pret abstrakto," saka māksliniece, kura ekspozīcijas nosaukumā ietverto tematisko rāmi ir atklājusi vairākos līmeņos. Viņa akcentē, ka pati glezna ir vairāku kārtu summa – grunts, krāsa, laka.
Tāpat kā dažos savas iepriekšējās izstādes Implants (2017) darbos, Ieva Iltnere vienā veselumā apvieno vairākus tēlus, summā iegūstot jaunu sajūtu. Viens no šādiem darbiem ir glezna Samits. Tās pirmsākumi ir meklējami kādā izšuvumā, ko māksliniece ir nopirkusi antikvariātā. Tas ir bijis ziliem diegiem darināts darbs, kādi savulaik ir iemantojuši lielu popularitāti. To tēlu lokā bija figurējušas dzirnavas, krāsnis, rūķi un "laimīgi pāri, kas viens otram pasniedz dvieļus".
Sākotnēji Ievai Iltnerei ir bijusi doma šo izšuvumu iestiklot rāmī kā plakātu un izkārt savās lauku mājās Zosēnos, taču iecerētā ideja ir attīstījusies citā virzienā, un māksliniece ir paraudzījusies uz šiem izšuvumiem no citas puses. Tiešā nozīmē. "Es tos gleznoju no kreisās," viņa atklāj. Šis nejaušais atradums ir devis impulsu neskaitāmām jaunām idejām, ar kurām ir pierakstīta A4 formāta lapa un kuras vēl tikai gaida īstenošanu.
Cauruma ilūzija
Šie "izšuvuma" darbi sasaucas ar punktojuma tehnikā darinātajām gleznām Palmu svētdiena un Kur šeit ir vietējā interneta kafejnīca?. "Rokdarbi ir ļoti tuvu tam, ko es daru ar krāsu, kad pārnesu savu ieceri no skices uz audeklu. Tāpat kā adot šalli, tev rodas laba sajūta, jo tu redzi, cik daudz ir noadīts," uzsver Ieva Iltnere. Viņai arvien vairāk gribas panākt, lai glezna būtu manta, laba manta. Pat ja kaut kas ir tapis ātri, ilgs ir bijis pavadītais laiks, māksliniecei domājot par šo darbu. "Tas nekad nav ātri vai pavirši, jā, pavirši – tas būs īstais vārds."
Punkts ir vēl divu darbu sastāvdaļa. Viens no tiem ir glezna Melnraksts ar baltu apli augšējā malā, tam uz galerijas Māksla XO baltajām sienām ir jāspēlē cauruma loma. Patiešām caurums? "Man droši vien gribas, lai cilvēks paliktu kā piekalts un nevarētu atraut acis," atzīst māksliniece, kura vēlas šo acu apmānu atkārtot arī nākotnē. Viņa uzskata, ka darbā ir jābūt kādam elementam, kurš piesaista uzmanību mūsdienu straujajā tempā, kas ir ietekmējis mūsu uztveri.
"Līgosvētkos televīzijā tika rādītas vecās latviešu filmas – ārprāts, cik viss notiek lēni! Ir ļoti mainījies tas, kā cilvēki skatījās uz kustīgu vai nekustīgu attēlu toreiz un kā cilvēki skatās uz to tagad," norāda Ieva Iltnere. It īpaši par to liek aizdomāties klātbūtne dažādās starptautiskajās mākslas mesēs, kad tu ej cauri milzīgiem angāriem un nevari apstāties pie katra darba. "Kas ir tas, kas tev liek apstāties? Kas ir tas, ko tu gribi papētīt: kā tas, sasodīts, ir izdarīts?!" jautā Ieva Iltnere.
Bieži vien tie ir sarežģīti tehniskie risinājumi, kuru radīšanā ir izmantotas jaunās tehnoloģijas. Vai tieši otrādi – tie ir vienkārši, bet asprātīgi darbi. "Protams, darba radīšanas procesā tu par to nedomā, tu domā, kā to attīstīt un pabeigt. Aizkrāsot to balto apli vai neaizkrāsot. Tu pamosties naktī – aizkrāsot vai neaizkrāsot," atklāj māksliniece. Viņas darbi pēdējos gados ir bijuši izstādīti vairākās mākslas mesēs.
To vidū ir Viennacontemporary, Art Vilnius, Positions Berlin un Art Madrid, kas Ievas Iltneres sirdij ir tuvākais notikums. "Kad māksla ir tik masīvi vienkopus, tu vari ieraudzīt kopējās noskaņas. Tas ir tāpat kā tad, kad tu izkāp Londonā vai Parīzē un tev uzreiz viss ir skaidrs – kā tie cilvēki izskatās, kas viņiem patīk," saka Ieva Iltnere. Dalībā mākslas gadatirgos viņa saskata arī iespēju palūkoties uz savu daiļradi plašākā kontekstā, kas māksliniekam ir ļoti veselīgs process.
Pagājušā atsegšana
Līdzās izšuvuma tēmai un punktojuma tehnikai Ievas Iltneres jaunākajā izstādē ir redzami arī "nolupuma" darbi. Viņu fascinē vecas sienas, nojauktas sienas, kas atklāj slāņu šķērsgriezumu. Piemēram, tur var redzēt novilktu līniju. Tur apakša ir zaļa, bet augša – rozā, kāds cits tai ir pārgājis pāri ar savu rullīti. Cilvēki ir pūlējušies un strādājuši, lai viņiem būtu labi šajā istabā, vannas istabā.
"Šī virsma ir liecinieks tam, kā iet laiks, kā mainās tendences, kas mums patīk," akcentē māksliniece, kura savas idejas piefiksē ar fotoaparātu. Tā objektīvā savulaik ir nonākusi arī kāda Vecrīgas nama siena, uz kuras ar marķieri ir bijuši atstāti dažādi vēstījumi – sākot no rupjībām un beidzot ar telefona numuriem. Tā ir kļuvusi par pamatu darbam Sensitīva informācija, kas ir izraudzīts par šīs personālizstādes publicitātes attēlu.
"Cik superīga rūsa!" Ieva Iltnere vērš uzmanību uz pretējās mājas jumtu, kas ir redzams no viņas darbnīcas jumta Vecrīgā. "Tā notiek, kad tu ar kaut ko aizraujies. Ja tu gaidi bērnu, tu visur redzi bērnus, ja tu nopērc suni, tu visur redzi suņus. Es visur redzu foršus pleķus!" piebilst māksliniece.
Izstādē Summa ir redzams arī kāds Ievas Iltneres daiļrades "nolupums" – darbs ar ogli un dzēšgumiju. "Kad radīju Urbi et orbi, sapratu, ka tas nav nekas jauns, tas jau reiz ir bijis." Tas ir kā dzīvē – klājam kārtu uz kārtas, un tad laiks kaut ko noloba un atsedz iepriekšējo.
Ieva Iltnere
Personālizstāde Summa
Galerijā Māksla XO līdz 24.VII
VVZ