Apvienības Pasīvā dekadence izstāde Priežsulas spēks

Izstādes veidotāju vadmotīvs ir parādīt, cik dažāda ir mākslinieku pieeja zīmējumam. Tas ir mēģinājums padziļināt izpratni par zīmējumu, akcentējot tā būtību, kas ir "tāda valoda, kas nespēj kaut ko izteikt jeb aprakstīt. Zīmēšana ir tikpat neskaidra. Tikai tur vārda vietā ir tēli, un varbūt ar zīmējumu var to neizskaidrojamo izgrūst, piekļūt pie tā. Zīmēšanas māksla ir viens no veidiem, kurā tas tomēr tiek izgaismots. Tā ir spēja kaut ko, kas norisinās tevī, artikulēt, apzīmēt, iznest ārā un padarīt redzamu..." (Harijs Brants)Plašajās Jūrmalas pilsētas muzeja telpās būs aplūkojama izvērsta darbu ekspozīcija, kurā ikviens zīmējums ir kā durvis uz mākslinieka iekšējo būtību. Skatītāju varā ir tās atvērt un uzzināt ko vairāk par zīmējuma nozīmi ne tikai Latvijas mākslā, bet arī katra mākslinieka daiļradē.Līdzās klasiskajai izpratnei par zīmējumu – grafīts un papīrs – izstādē būs skatāmi arī kolāžas darbi, tušas zīmējumi, zīmējumi uz audekla un finiera, kā arī autortehnikās veidoti darbi, kas nojauc robežas starp zīmējumu un citiem vizuālās mākslas veidiem. Darbos risinātās tēmas ir visdažādākās: klasiskie akti, ķermeņa studijas, pilsētas skati, abstrakcijas un nereālu tēlu pasaules.Izstādē aplūkojami Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras pasniedzēju darbi, Latvijas Mākslas akadēmijas fondu deponējumi, atpazīstamo un jauno mākslinieku veikumi, kā arī Jūrmalas pilsētas mākslinieku un Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņu darbi.Šajā izstādē varēs atrast dažādus mākslinieku skatījumus uz apkārtējo pasauli, kā arī atmiņas, kas balstītas atšķirīgās pieredzēs un laikmetos. Darbos ieguldīto enerģiju var mērīt ne vien tehniskajā kvalitātē, bet arī izmantotajos materiālos un darbos paustajās idejās. Ikviens izstādes eksponāts apliecina, ka Latvijā vēl arvien pastāv spēcīga zīmēšanas tradīcija, kas turpina attīstīties un pilnveidoties.Izstādē būs skatāmi Aivara Vīlipsona, Roberta Koļcova, Normunda Brasliņa, Alekseja Naumova, Jāņa Andra Oša, Kristīnes Rubenes, Kristapa Zariņa, Kaspara Zariņa, Vijas Zariņas, Ivara Heinrihsona, Valda Krēsliņa, Oļega Dzjubenko, Kārļa Dobrāja, Gunāra Kroļļa, Andreja Ameļkoviča, Ilzes Laizānes, Alises Mediņas, Ilzes Smildziņas, Ilonas Abiļevas, Ausmas Šmites, Kristīnes Rozenbergas, Ata Jēkabsona, Kristīnes Graudules, Elīnas Zundes, Sandas Skujiņas, Annas Heinrihsones, Oļega Tillberga, Harija Branta, Anitras Bērziņas, Māra Subača un Bruno Strautiņa darbi.