Man prāts un sirds atsakās pieņemt, ka mana zeme un valsts kļuvusi par bandītu, krāpnieku, „veiklo zēnu” īpašumu. Un man ir pilnīgi vienalga, vai tie pie varas nokļuvuši vēlēšanu vai kādā citā ceļā. Angļu teiciens: „pudiņu pārbauda ēdot”. Katru dienu ēdam pašreizējās „lietu kārtības” rūgtās sekas. Esmu aplaupīts, un laupītāji katru mīļu mirkli rēgojas acu priekšā, no laikrakstu slejām, no TV ekrāna (ja laikus nepamanās izslēgt)Bet Latvijas rudens ir skaists. Lapas krāsojas un krāšņojas. „Nepūlies, necenties tā...tik un tā...visskaistākā”. Dziesma ir brīnišķīga, savulaik to dziedājām par spīti svešai un naidīgai varai, tagad tā mierina sirdi un kliedē tumsu pašmāju „bāleliņu” radītajā melu miglā. Varbūt Latvija ir tomēr kas augstāks un nepārejošāks par bandītiem un krāpniekiem? Varbūt Latvija un mūsu gēnos ieliktā mīlestība pret to piespiedīs mūs beidzot iemācīties pārvaldīt savu valsti? Apzagtā un aplaupītā naivā, bet patiesi pēdējā cerība!
Apzagtā prieki
Pensionāriem var „likumīgi” atņemt desmito daļu no viņu nopelnītā? Var „likumīgi” iztērēt viņiem paredzēto miljardu? Bet bankrotējušajiem baņķieriem atņemt ir „nelikumīgi”? Ir „likumīgi” ietīt Parex afēras norisi valsts noslēpuma plīvurī? Man prāts un sirds atsakās pieņemt šo ačgārno, pilnīgi amorālo „likumības” un „nelikumības” uzstādījumu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.