Vissenākais maksājumu līdzeklis, ko lietoja Ķīnā, bija dabā atrodamie gliemežvāki. Līdz ar to ieviešanos notika pāreja no vecās preču maiņas sistēmas uz preču - naudas maiņas sistēmu. Bronzas laikmetā, kad Ķīnā uzplauka bagātīga bronzas priekšmetu kultūra, gliemežvākus nomainīja bronzas monētas, kuru klāsts papildinājās ar zelta un sudraba naudas vienībām. Veidojoties un attīstoties tirdzniecībai, radās dažādi plaši pazīstami naudas veidi. Līdz ar civilizācijas attīstību, pakāpeniski līdz pat mūsdienu līmenim attīstījās arī monetārā sistēma. Nauda Ķīnā ir pazīstama jau vairāk nekā četrus tūkstošus gadu, un šajā laikā viens otru ir nomainījuši visdažādākie naudas veidi: senās naudas formas, zelts, sudrabs, vara monētas un papīra nauda. Naudas rašanās sniedza cilvēkiem lielāku pārvietošanās un vienlaikus – kopienu veidošanas brīvību. Jebkurā vēstures posmā, materiāli un metodes, kas tika pielietoti naudas izgatavošanai, atspoguļoja ne vien politisko varu, bet arī stāvokli ekonomikā un tehnikas attīstības līmeni. Nauda vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar sabiedrības attīstību. Naudas vienību maiņa liecina par tautu rašanos un iznīkšanu, par dinastiju uzplaukumu un norietu, savukārt pašas naudas zīmes atspoguļo to darinātāju prasmi un iztēles bagātību, kas ļāvusi veidot naudu kā unikālu, bagātīgi un prasmīgi rotātu mākslas darbu.
Senās monētas vienmēr ir guvušas lielu ievērību, jo tās stāsta par vēsturiskajiem notikumiem, kas ir veidojuši Ķīnas politiskos, ekonomiskos un kultūras procesus ikvienā tās attīstības posmā, valdot katrai no dinastijām. Tāpēc ir labi zināms teiciens: "Par dinastiju uzplaukumu un norietu liecina nauda." Aplūkojot ķīniešu naudas formu, izmēru un veidu dažādību, vienlaikus ir iespējams gūt dziļāku ieskatu Ķīnas kultūrā un vēsturē. Tāds arī ir šīs izstāde mērķis – izmantojot naudaszīmes kā starpnieku, stāstīt par Ķīnas vēsturi no pirmsākumiem līdz mūsdienām.