Aspazijas mājā atklās U.Zemzara izstādi “Rakstnieku portreti”

Vislabākie portreti radušies tieši nodibinoties cieņas un draudzības attiecībām. Skaita ziņā man to ir sakrājies ļoti daudz.Šoreiz divdesmit savus lielformāta zīmētos literātu portretus vēlos parādīt jūrmalniekiem apgarotajā Aspazijas piemiņas mājā. Īpatni ir tas, ka portretējot man pārsvarā labāk padevušies vīrieši prozaiķi, jo dzejnieki, un it īpaši dzejnieces ir portretētājam māksliniekam smagāks uzdevums. Par to esmu rakstījis savā atmiņu brošūrā ‘’Gīmetņu kutelības”, kur tas ir sīkāk pamatots.Tādēļ ar atzinīgu apbrīnu Aspazijas mājā aplūkoju savas kolēģes Ritas Valneres pasteļkrāsām gleznoto Aspazijas portretu. Man portretos veiksmīgāk ir padevušies Imants Ziedonis, Zigmunds Skujiņš, Olga Lisovska, Vitauts Ļūdēns un vēl citi manas darbības laikabiedri. Vēl jāpiemin, ka savā diplomdarbā, pabeidzot Mākslas akadēmiju, es uzgleznoju lielģīmetni ”Rainis Rīgas Jūrmalā”. Aspaziju gan, diemžēl, vēl neesmu mēģinājis gleznot. Baidos, ka nesaskanēs raksturā.Aspazijas mājā, izstādi atklājot, es ceru uz sirsnīgu tikšanos ar skatītājiem un klausītājiem. Esmu dzimis jūrmalnieks, un Jūrmalas iedzīvotāju uzmanība man ir īpaši svarīga. Esmu nodomājis tur pastāstīt gan par portretētajām  personībām, gan par portretu glezniecības žanra īpatnībām. Arī manas jaunākās grāmatas būs man līdzi. Mans vecākais dēls komponists Imants Zemzaris ir apsolījies ar skaņdarbiem papildināt šo tikšanos. Gribas domāt, ka tā izvērtīsies pacilājoša.  Pati Aspazijas māja jau ir dzejiskas sirsnības apdvesta, lai arī tai no abām pusēm garām brāžas civilizācijas ekipāžas  - automobiļu straume turpat aiz durvīm un dzelzceļa transporta rībināšana gar verandas logiem. Rodas sajūta, ka literatūrai un mākslai atliek glābjoties ievilkties nelielā koncentrētā čaulā.Jo tik maz vēl ir to, kam rūp nopietnās kultūras kvalitātes. Tādēļ par katru atnācēju, kas ieradīsies šajā vakarā uz iecerēto domu un jūtu brīdi, būs man patiešām īsti neviltots prieks!”