Aspazijas mājas salonā uz galda stāv grezna Jūlija Madernieka darinātā vāze, un tam ir dziļi simboliska nozīme. "Abi mākslinieki ir saistīti ne tikai ar šo materiālo priekšmetu, bet gan daudz lielākā mērā - viņu domu vienotība, centieni mākslā, radošā darba iedvesmojumi aizsakās garīgā plānā, kā arī nesavtīga kalpošana nacionālās mākslas radīšanā," norāda Ingrīda Burāne.
Jūlijs Madernieks un Aspazija ir piederīgi latviešu pirmajai profesionālo mākslinieku ciltij un abi savā daiļradē ir smēluši ierosmi tautas mākslā, folklorā, simboliskos tēlos. Viņi abi ir jaunu ceļu meklētāji un jaunu virzienu radītāji, kas no tautas mākslas avotiem ņemtos kompozīcijas principus saskaņo ar sava laika Eiropas mākslas novitātēm, kļūstot par jūgendstila principu transformētājiem savos radošajos darbos.
20. gadsimta pirmajā desmitgadē Aspazija aktīvi iesaistās dažādās sabiedriskās norisēs. Viņas lugas Sidraba šķidrauts varoņu taisnības meklējumi, tieksme pēc apgaismības, saviļņo teātra skatītājus. Tikpat vētraini atzinēji un noliedzēji diskutē par Jūlija Madernieka grāmatu un preses grafikas darbiem, par mākslinieka publiski paustajiem uzskatiem par ornamentiem, dabas kopēšanu, dabas studijām un citiem nozīmīgiem profesionālas mākslas attīstības jautājumiem. Un cik kaismīgi un emocionāli mākslinieces un sievietes būtību Aspazija pauž savos darbos, tikpat pārliecinoši un dziļi argumentēti Jūlijs Madernieks izsaka savus ieskatus recenzijās un rakstos par mākslu. Jūlijs Madernieks ir arī viens no pirmajiem, kurš recenzē Jāņa Kugas dekorācijas Aspazijas lugu uzvedumiem. Un šajā ziņā viņa liecības ir nepārvērtējams ieguldījums Latvijas teātra vēsturē.
Romantiķi, ideālu veidotāji un uzturētāji, Latvijai uzticīgie - viņi abi ir šī gada jubilāri. Aspazijai - 155 un Maderniekam - 150. Abi savu ceļu mākslā iezīmējuši ar Aspazijas varones Gunas vārdiem - "kas neizteikts ikkatra krūtīs dus". Šādos un citos saskares punktos mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne atklās un stāstīs par abām lielajām personībām, dalīsies pārdomās par viņu vietu un nozīmi mūsu kultūrā.
Jūlijs Madernieks (1870-1955) bija izcils ornamentu meistars, viens no latviešu profesionālās mākslas pamatlicējiem, strādājis grāmatu un preses grafikā, glezniecībā, mākslas pedagoģijā. Gandrīz katru latviešu māju 20. gadsimta 20.–30. gados greznoja kāds rokdarbs, kas bija darināts pēc mākslinieka Jūlija Madernieka meta.