Atraduši tādu likumu normu un izprašņā Zatlera dakterētos vecīšus. Neko neesot “vērtīgu” sev saklausījuši, bet varbūt starp daudziem vecīti atradīs kā “riktīgo”. Ar to nodarbojas KNAB, tērējot desmitiem tūkstošu latu un resursu, un šāda resorsikā pārbaude ir beztermiņa. kaut 10 gadus var vilkt. Vai sevi cienošai valsts iestādei vajadzētu ar to nodarboties kā meklēt dubļus prezidenta apliešanai? Ja ir pārkāpums, lūdzu, meklējiet, sodiet. Bet tā gan nevajag kā Staļina laikā – dodiet cilvēku, lietu piešūsim. Es šādu darbību katrā ziņā nepieļautu.”
Protams, šie vārdi ir atklāts spiediens uz KNAB, jo šai partijai jau vēsturiski izveidojušās saspīlētas attiecības ar šo iestādi. Bet šoreiz ne par to. KNAB pārbaužu materiāli līdz to pabeigšanai neapšaubāmi ir klasificēta informācija, kas netiek publiskota. Biedram Nr. 1, kas neieņem nekādu amatu valsts pārvaldē, nav nekādu legālu iespēju saņemt šo informāciju. Tātad kāds šo informāciju ir “nopludinājis”. Iespējami divi varianti: vai nu tā ir KNAB vadība vai arī kāda valsts amatpersona, kurai ir tiesības no KNAB šādu informāciju pieprasīt vai saņemt. Ņemot vērā informācijas raksturu ( neskatoties uz pūlēm, nekas “vērtīgs” neesot uzzināts), diezin vai KNAB vadība būtu ieinteresēta sev celt tādu neslavu. Lai gan, protams, viss ir iespējams, jo KNAB nebūt nav monolīts organisms.
Otra iespēja ir amatpersonas vai iestādes, kurai ir tiesības no KNAB pieprasīt informāciju par nepabeigtām pārbaudēm. Maz ticams, ka Ģenerālprokuratūra darbotos kā Biedra Nr. 1 nelegāls informācijas avots. Līdz šim par to nav dzirdēts. Tādēļ šī versija būtu apšaubāma.
Vēl paliek valdība un tās vadītājs A. Kalvītis. A. Kalvītim ar KNAB vadību ir īpašas attiecības, kuras nevar nosaukt par draudzīgām. Arī attiecībā uz pārbaudēm par V. Zatlera rīcību iepriekšējā darba vietā A. Kalvītis ir atklāti piedraudējis - ja kāda valsts iestāde vai amatpersona mēģinās nomelnot Valsts prezidentu, tad tai klāsies slikti. Tiesa, tas neattiecas uz kultūras ministri H. Demakovu, kurai atļauts ir viss.
Vērtējot šādā kontekstā, visticamākais klasificētas informācijas “nopludinātājs” partijas Biedram Nr. 1 ir pats A. Kalvītis. Kalvītim ir neērti kārtējo reizi publiski uzbrukt KNAB, tādēļ kā uzbrukuma instruments tikusi izraudzīta privātpersona.
Gribētos jautāt, cik ilgi šādas “spēlītes” turpināsies un vai beidzot šeit savs vārds nebūtu jāsaka Ģenerālprokuratūrai? Būtu laiks vienreiz izbeigt šos aizkulišu spiedienus uz tiesībsargājošām iestādēm. Šīm iestādēm jābūt patiesi neatkarīgām no politiķiem. Citādi cilvēkiem zudīs pēdējās uzticības paliekas valsts varai.