"Manā iztēlē seni mākslas objekti ir piesātināti ar enerģiju, ko tiem dod vēsture. Jo sevišķi interesanti man šķiet viduslaiku mākslas darbi, kuru autori nereti bijuši anonīmi vietējie amatnieki. Raugoties uz vēsturiskajām liecībām, saskatu tajās daudz kopsakarību ar šodienu," stāsta Dita Lūse. Mākslinieces gadu gaitā izkoptā interese par romānikas mākslu atspoguļojas arī viņas darbos, kuros atpazīstam romānikas laikmeta arhitektūras elementus: greznos kapiteļus, kolonnas, ciļņus, dievnama nišas un šim periodam raksturīgās arkas.
Gleznojot agrāko laikmetu mākslas darbu citātus, Dita Lūse tiem radusi laikmetīgu, reizēm viegli ironisku kontekstu, ko veido žāvēties izkārta veļa, atspulgs saulesbrillēs vai ikdienišķa aina no zvejnieku dzīves, kurā šķietami nav nekā sakrāla vai pagātni godinoša. Tomēr nepārprotams ir mākslinieces aicinājums izdzīvot vēstures mantojumu savā ikdienas dzīvē, nevis norobežoties no tā ar muzeju un arhīvu starpniecību. Gaismas un saules pielieti, Ditas Lūses darbi izceļ romānikas mantojumu, kura nepiespiestais valdzinājums strāvo no katras izstādē apskatāmās gleznas.
Izstāde būs aplūkojama līdz 14.februārim.