Mežsargas gleznas galvenokārt runā abstraktā valodā - nenoteikti krāsu laukumi, tikko nojaušamas, aizplīvurotas formas un gaiša, niansēta toņu palete, ko vietumis izceļ kāds tumšāks akcents - radot asociācijas ar izbraucienu pie jūras vai pastaigu agrā vasaras rītā. Būtisks ir arī lietojuma jēdziens, kas piesaukts izstādes nosaukumā, jo tieši tas atklāj lietu īsto nozīmi - to, cik ļoti cilvēkiem tās ir vajadzīgas. Mežsargas uzburtā pasaule ir krāsu un vērojumu pilnas, te rodami gan apceres brīži, gan pārgalvīgi smiekli. Koncentrētā veidā šo noskaņu rezumē divi figurāli darbi: "Tikšanās" un "Katrai dienai savs eņģelis". Šķiet, ar šīm gleznām var sakārtot veselu dzīvi.
Savukārt par izstādes somām, kuras rotā mazas glezniņas, Mežsarga stāsta, ka tās tapušas speciāli "Istabai", jo te lietišķās mākslas priekšmeti veiksmīgi pieskaņojas galerijas aurai. "Somas var pakārt pie sienas kā gleznu vai nēsāt sev līdzi plecā", māksliniece skaidro. Interese par lietišķo mākslu ir Mežsargas dzīves neatņemama daļa - līdzās pamatdarbam interjera dizaina jomā, brīvajā laikā māksliniece darina rotas, tērpus un lelles, kā arī iekārto draugu mājas. Profesionāli un augstsirdīgi viņa rada pasauli, kur katram sīkumam ir noslēpumaina spēja radīt laimes sajūtu, par ko var pārliecināties arī šajā izstādē.