Viņš klusēja, šaubījās, atjokojās, ierosināja jaunas idejas, izteica apsvērumus, analizēja veikuma līkločus, bet vienmēr, kad nonācām līdz konkrētām telpām vai datumam, iesāktais tika pārtraukts. Viņa atbildības slieksnis bija tik augsts, ka viņš pats nevarēja tam pārkāpt. Līdz iepriekšējā rudenī tomēr piekrita un stingri noteica - jā. Un sāka gatavoties savas deviņdesmitgades darbu skatei, kuru pats gan vairs nesagaidīja."Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Edvīna Kalnenieka izstādes ekspozīcijai atlasītie un izkārtotie darbi ir tikai neliela daļa no mākslinieka atstātā mantojuma. Izstāde ir tik blīva savās nozīmēs, ka iespējams izgaismot tikai dažus nozīmīgākos aspektus.Zīmējums bija Valda Dišlera prāts un dvēsele. Tajā viņš jutās brīvi, atraisīti, aizrautīgi un iespēju neierobežots. Viņš pētīja zīmējumu visās tā formās. Mākslinieka interešu lokā bija iluzorās attēlošanas iespējas kā telpā, tā plaknē. Apjoms, tonālās attiecības, gaismēnu attiecības, silueta kustība, relativitāte, simetrija, vide un fons - Un visi pārējie mākslinieciskās izpētes uzdevumi, kas zīmējumu var padarīt par pašvērtību, vērtību.Tikpat lielu uzmanību Valdis Dišlers pievērsa uztverei – acs funkcijām, redzes objektu atlasei, satura nolasāmībai, materiālu struktūru izpratnei. Par visiem šiem jautājumiem mākslinieks varēja runāt stundām, argumentēt teorētiski un rādīt praktiski. Viņa pedagoga talants, pusgadsimta garumā mācot zīmēšanu Latvijas Mākslas akadēmijā simtiem audzēkņu, bija tā noslīpēts, ka faktiski viņam nebija metodiska rakstura grūtību un savā ziņā varētu runāt par pilnību. Ar saviem novērojumiem un secinājumiem Valdis Dišlers labprāt dalījās, veiksmīgi ievadot darbā jaunos pedagogus gan kā ilggadīgs zīmēšanas katedras vadītājs, gan kā Latvijas Mākslas akadēmijas rektors.Valdis Dišlers (1922-2011) pēc profesijas bija gleznotājs, kura radošais darbs iesniedzās arī monumentālajā glezniecībā, grāmatu grafikā, plakātu mākslā un mākslas zinātnē. Mākslinieks izglītību guvis Rīgas 16. pamatskolā, pēc tam Rīgas Valsts tehnikuma Mehānikas nodaļā un 1940. gados – Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Vietēja un starptautiska mēroga izstādēs piedalījies no 1950. gada. Darba gaitas Mākslas akadēmijā Valdis Dišlers uzsāka 1953. gadā kā vecākais pasniedzējs Zīmēšanas katedrā, vēlāk docents Glezniecības katedrā un no 1965. līdz 1976. gadam Zīmēšanas katedras vadītājs. Laika posmā no 1976. gada līdz 1987. gadam Valdis Dišlers sevi pilnībā veltīja Latvijas Mākslas akadēmijai, tai kalpojot Akadēmijas rektora amatā un ieguldot savas zināšanas un pieredzi Akadēmijas attīstībā pārmaiņu laikos.
Valda Dišlera ieguldījums Latvijas mākslas izglītības laukā ir nenovērtējams, tomēr vislielākais tiešais ieguldījums Latvijas mākslas izglītībā bija viņa personiskā, dziļā inteliģencē balstītā pedagoģiskā un koleģiālā pieeja, kura ir palikusi kā mākslas pedagoga uzvedības piemērs arī turpmākajām pedagogu paaudzēm.
Unikalitāti jaunajai ekspozīcijai, kas būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas aulā, piešķir fakts, ka nebūt ne tik bieži Mākslas akadēmijā tiek izvietoti bijušo rektoru darbi. Kā atskats uz skolas pamatiem un māksliniecisko personību izpratni par profesiju, tās nozīmi un vērienu. Kā salīdzināšanās ar to, ko Mākslas akadēmijā dara šodien. Šādā nozīmē izstāde var būt saistoša un jaunatklāsmju rosinoša gan Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem, gan pedagogiem, gan visiem mākslas interesentiem.