Atklās Vērmaņdārzam veltītu izstādi

Interesantas liecības par dažādos laikos aktīvo Vērmanes dārza sabiedrisko un kultūras dzīvi sniedz Viļa Rīdzenieka un citu autoru fotogrāfijas, izstāžu, koncertu un sarīkojumu afišas, kā, piemēram, mākslinieka Jāņa Plēpja 1935.gada plakāts leģendārās mākslinieku apvienības Zaļā vārna jubilejas izstādei Lielā Vērmaņa dārza paviljonā.  Vērmanes dārzam Rīgas kultūrvēsturē vienmēr bijusi liela nozīme, ne tikai kā  būtiskai pilsētas atpūtas vietai, bet arī kā kultūras centram. Par to savās publikācijās rakstījuši daudzi ievērojami latviešu kultūras un sabiedriskie darbinieki – Andrejs Upīts, Augusts Deglavs, Pāvils Rozītis, Kārlis Skalbe, Pēteris Ērmanis un citi.  Izstādē būs skatāmas kafejnīcas – restorānu Lielais Vērmaņa dārzs, Mazais Vērmaņa dārzs ēdienkartes, kinoteātru Metropole un Parka afišas un programmas. Interesantas ir vēsturiskas liecības par dārza pirmsākumiem no Annas Vērmanes un viņas dēla Johana Kristofa Vērmaņa fonda LVVA krājumos, kā arī noteikumi par parka dažādu ēku un laukumu iznomāšanu, dārza lietvedības dokumenti un sarakste par pasākumu organizēšanu. Izstādē izmantoti materiāli no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu un Attēlizdevumu un sīkiespieddarbu nodaļu, Latvijas Valsts Vēstures arhīva, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja.Izstāde bibliotēkā  būs skatāma līdz 2010.gada 30. janvārim.  Vērmanes dārza apsaimniekotāji, kas vēsturiski ir veidojuši un kopuši parku – sākotnēji Dārzu pārvalde (līdz 1944.gadam), tagad aģentūra Rīgas dārzi un parki uzkrājuši interesantu un līdz šim nepubliskotu fotoarhīvu ne tikai par Vērmanes dārza, bet arī citiem mūsu pilsētas parku un dārzu apstādījumiem. Sakarā ar Rīgas dārzi un parki 130. jubileju, Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar aģentūras galveno speciālisti Mariannu Erdmani sagatavojusi vēl vienu izstādi arī bibliotēkas Elizabetes ielas skatlogos. Tā savukārt būs skatāma līdz 2009.gada 21.decembrim.